Mani sauc Maksims, un man ir divi bērni. Jaunākajam ir septiņi gadi, vecākajam desmit. Neesmu ne ārsts, ne skolas dibinātājs, esmu parasts vecāks, kurš kopā ar jaunāko pavadījis ne vienu vien vakaru virs rakstāmgrāmatām.
Burti dejo, rinda slīd uz leju, pēc desmit minūtēm roka nogurst un zīmulis tiek nomests. Klasē viņš nepaspēj rakstīt līdzi pārējiem, bet mājās greizo nūjiņu izdzēš līdz caurumam. Savu situāciju es atpazinu desmitos citu vecāku vēstuļu: raksta drudžaini un neglīti, roka ātri notirpst, zīmulis tiek spiests tik stipri, ka irbulis lūst, un tieši tāpēc rakstīšana kļūst nīstama.
Un lūk pirmā atziņa, kas noņem pusi panikas. Bērnam septiņos-deviņos gados rokraksts un rakstīšana nav jautājums par centību vai raksturu, bet gan par sīko motoriku un rokas briedumu, kas vēl turpina veidoties. Sīkie plaukstas muskuļi, acu-rokas koordinācija, prasme noturēt stāju un uzmanību pagaidām vienkārši nobriest. To var trenēt. Un vairumā gadījumu viss atrisinās bez ārstiem.
Uzreiz godīgi un svarīgi. Es neuzstādu nekādas diagnozes un neaicinu tās uzstādīt pašiem. Disgrāfija, koordinācijas attīstības traucējumi un tamlīdzīgi paliek speciālista ziņā. Turpmākais nav spriedums, bet orientieris: kas ir parastā rokas nezmadze, kas palīdz mājās un kad bērnu ir vērts parādīt ergoterapeitam vai citam profila speciālistam.
Kāpēc rokraksts 7-9 gados ir motorikas, nevis slinkuma jautājums
No malas liekas vienkārši: raksta slikti, tātad necenšas. Īstenībā rakstīšana ir viens no vissarežģītākajiem uzdevumiem, kādu mēs vispār uzticam mazam bērnam, un aiz tās slēpjas vesela virkne vēl nenobriedušu prasmju.
Lai uzvilktu vienu burtu, bērnam vienlaikus jātur zīmulis ar sīkajiem plaukstas muskuļiem, jāsaskaņo rokas kustība ar to, ko redz acs, jānotur mugura un nedrīkst sasvērties, jāatceras burta forma un turklāt nedrīkst atslēgties. Tā ir milzīga slodze. Federa un Maijnemera pārskatā žurnālā Developmental Medicine and Child Neurology par 2007. gadu teikts, ka rokraksta apgūšana balstās uz sīkās motorikas, vizuāli-motorās koordinācijas un uzmanības briedumu, bet daļai bērnu šīs sistēmas nobriest vēlāk, no kā arī rodas grūtības.
Svarīgi arī tas, ka motorika ar mācībām saistās daudz plašāk, nekā liekas. Kamerona un kolēģu pētījumā žurnālā Child Development par 2012. gadu sīkā motorika skolas sākumā prognozēja sekmes uz vienlīdzīgiem pamatiem ar smadzeņu izpildvaras funkcijām. Tas nenozīmē, ka slikts rokraksts padara bērnu nesekmīgu, taču liecina, ka rokas un koordinācijas trenēšana šajā vecumā ir noderīga. Un vēl viena godīga detaļa: kad rakstīšana fiziski prasa daudz spēka, bērnam tā vairs neatliek jēgai, ortogrāfijai un domas izklāstam, tāpēc plūstoša rokas rakstīšana uzreiz atvieglo visu mācīšanos.
Kas tiek uzskatīts par normu, bet kas par signālu
Lai pāragri nekristu panikā, paturiet prātā vienkāršu orientieri un atcerieties, ka norma katram ir sava.
Ir pilnīgi normāli, ka pirmklasniekam burti sanāk nelīdzeni, rinda noslīd, rakstīšana notiek lēni un roka nogurst. Septiņi-astoņi gadi ir pats sākums, un greizs rokraksts te drīzāk ir likumsakarība, nevis izņēmums. Pamazām, līdz deviņiem-desmitiem gadiem, rakstīšana parasti kļūst līdzenāka un raitāka.
Vērīgāk paskatīties ir vērts tad, ja bērnam fiziski ir acīmredzami grūti: viņš spiež zīmuli līdz sāpēm un lauž irbulīšus, tur pildspalvu dūrē vai dīvainā satvērienā, roka notirpst jau pēc pāris minūtēm, un viņš pats izvairās no jebkādas rakstīšanas un zīmēšanas. Atsevišķi jāsatraucas, ja burti nav vienkārši greizi, bet gan spoguļveidīgi un pārvietoti, ja bērns jauc līdzīgus burtus un tas saglabājas noturīgi, neraugoties uz praksi.
Ir arī signāli, pie kuriem bērnu labāk parādīt speciālistam, nevis gaidīt. Ja līdz deviņiem-desmitiem gadiem rokraksts joprojām ir ļoti smags un prakse to neuzlabo, ja rakstīšanu pavada stiprs sasprindzinājums un asaras, ja saglabājas noturīgi spoguļa burti un izlaišanas, tas ir iemesls vērsties pie ergoterapeita, bet, ja ir aizdomas par disgrāfiju, pie logopēda vai mācīšanās speciālista. Tas nav nekas briesmīgs un nav spriedums, bet veids, kā saprast, kas īsti notiek.
Kāpēc bērnam ir grūti rakstīt, biežie iemesli
Ja atmetam retos klīniskos gadījumus, parasti darbojas viens vai divi iemesli. Noderīgi ir saprast tieši savējo, neapsūdzot bērnu.
Nenobrieduši sīkie plaukstas muskuļi. Roka vienkārši vēl nav sagatavota smalkām kustībām, tāpēc ātri nogurst un neklausa. Tas ir laika un prakses, nevis vēlēšanās jautājums.
Nepareizs zīmuļa satvēriens. Ja bērns tur zīmuli dūrē vai ar lieku spriedzi, roka nogurst daudzkārt ātrāk, bet burti sanāk greizi. Satvērienu var saudzīgi izlabot, īpaši pašā sākumā.
Vāja vizuāli-motorā koordinācija. Acs un roka pagaidām savā starpā slikti sarunājas, tāpēc līnija aizceļo ne tur, kur bērns bija iecerējis. To trenē ar kontūru iezīmēšanu, labirintiem un precīzām kustībām.
Maz roku pieredzes. Mūsdienu bērns daudz retāk veido, griež, sapogā un liek kopā lietas ar rokām nekā bērni pirms divdesmit gadiem, toties vairāk laika pavada pie ekrāna. Roka nesaņem treniņus.
Steiga un sasprindzinājums. Kad bērns steidzas neatpalikt no klases vai baidās uzrakstīt neglīti, muskuļi saspringst un rokraksts kļūst tikai sliktāks. Te rakstīšana savijas ar bailēm kļūdīties.
Kas palīdz mājās
Laba ziņa ir tā, ka sīkā motorika lieliski attīstās ar ikdienišķām sadzīves un rotaļu nodarbēm, bez muštras ar rakstāmgrāmatām. Desmit-piecpadsmit minūtes dienā regulāri dod labāku rezultātu nekā vesela stunda reizi nedēļā.
Veidošana un plastilīns. Mīcīt, ripināt, atplēst, veidot sīkas detaļas tā ir teicama slodze plaukstas muskuļiem. Tikpat labi noder arī mīkla un māls.
Griešana un rokdarbi. Šķēres pa kontūru, aplikācijas, origami, papīra virtenes. Griešana vienlaikus trenē gan rokas spēku, gan koordināciju.
Sīkas detaļas un konstruktori. Konstruktors ar maziem elementiem, mozaīka, krelles, šņorēšanas, sīkumu šķirošana ar pinceti. Viss, kas piespiež pirkstus strādāt precīzi.
Sadzīves prasmes. Aizpogāt pogas un rāvējslēdzējus, sasiet šņores, atvērt burkas, veidot pelmeņus, liet ar pipeti. Tā vienlaikus ir gan motorika, gan patstāvība.
Rakstīšana un zīmēšana bez domas par atzīmi. Kontūru iezīmēšana, labirinti, svītrojumi, krāsojamās ar sīkām detaļām, zīmēšana pa punktiem. Būtiski to darīt ar prieku, nevis kā soda rakstāmgrāmatas, citādi bērns sāks nīst zīmuli.
Pareiza poza un satvēriens. Paskatieties, vai bērns sēž ar atbalstu uz galda, vai kājas ir uz grīdas un vai zīmulis tiek turēts ar trim pirkstiem bez pārmērīga sasprindzinājuma. Dažkārt noder speciāls uzliek-trenažieris uz zīmuļa.
Ko noteikti nedarīt
Dažas izplatītas reakcijas, kas situāciju tikai pasliktina.
Nelieciet pārrakstīt pa daudzām reizēm. No bezgalīgas pārrakstīšanas roka nogurst vēl vairāk, rokraksts pasliktinās, bet klāt nāk vēl arī riebums pret rakstīšanu.
Nebāriet par neglītiem burtiem. Motoriku tas neuzlabo, toties nostiprina stresu un bailes kļūdīties, un bērns sāk slēpt burtnīcas vai uztraukties par traipiem.
Nesalīdziniet ar citiem bērniem. Tas, ka kaimiņu meitenei ir ideāls rokraksts, jūsu bērnam nepalīdz nekādi, toties sit pa pašvērtējumu.
Nespiediet uz ātrumu. Vispirms rokai jāiemācās uzvilkt burtu mierīgi, un tikai pēc tam nāk ātrums. Sacīkstes pašā sākumā salauž gan vienu, gan otru.
Kur šeit iederas nodarbības par kognitīvajām prasmēm
Pateikšu par skolu, kurp iet abi mani bērni, un uzreiz godīgi iezīmēšu robežu. Tā ir Smartwill Kr. Barona ielā 88, Rīgā, attīstības centrs bērniem no septiņiem līdz trīspadsmit gadiem. Tas nav logopēds, ne ergoterapeits un ne kaligrāfijas kursi, tur neliek rokrakstu un neārstē disgrāfiju.
Kas tur ir noderīga tieši rokai. Daudz kas nodarbībās iesaista sīko motoriku un koordināciju: darbs ar sīkām detaļām, galvas mežģis, un labs piemērs ir Rubika kubs, kur pirksti mācās precīzām un saskaņotām kustībām, un vienlaikus tiek trenēta uzmanība un secības noturēšana. Tas nozīmē, ka skola strādā ar to bāzi, uz kuras pēc tam balstās rakstīšana: motorika, koordinācija, koncentrācija. Es godīgi neapsolu, ka pēc nodarbībām rokraksts kļūs kaligrāfisks, tas nav tas uzdevums, un ja problēma ir tieši rakstīšanā kā tādā, pareizā adrese ir ergoterapeits vai mācīšanās speciālists. Bet ja gribas nostiprināt sīko motoriku, koordināciju un izturību kopumā, var vienkārši atnākt uz bezmaksas izmēģinājuma nodarbību un paskatīties, kas der bērnam. Pieteikties var mūsu mājaslapā smartwillskola.lv vai pa tālruni.
Biežāk uzdotie jautājumi
Bērnam 7 gadi, slikti raksta, roka ātri nogurst, vai tas ir normāli. Vairumā gadījumu jā. Septiņos-astoņos gados sīkie plaukstas muskuļi un koordinācija vēl tikai nobriest, tāpēc burti sanāk greizi, rakstīšana notiek lēni un roka nogurst. Parasti līdz deviņiem-desmitiem gadiem viss kļūst manāmi līdzenāk. Uztraukties ir vērts tad, ja bērns spiež līdz sāpēm, tur zīmuli dīvaini un no rakstīšanas izvairās pavisam.
Kā attīstīt sīko motoriku bērnam mājās. Vislabāk darbojas ikdienišķas roku nodarbes pa desmit-piecpadsmit minūtēm dienā: veidošana, griešana, konstruktori ar sīkām detaļām, šņores, krelles un sadzīves prasmes, piemēram, pogas un šņores. Klāt nāk kontūru iezīmēšana, labirinti un svītrojumi, darīti ar prieku. Regularitāte te ir svarīgāka nekā ilgums.
No kā bērnam rodas greizs rokraksts. Visbiežāk no nenobriedušiem plaukstas muskuļiem, nepareiza zīmuļa satvēriena, vājas vizuāli-motorās koordinācijas un pārāk mazas roku pieredzes. Klāt nāk steiga un sasprindzinājums, kad bērns steidzas vai baidās uzrakstīt neglīti. Pamatā tas ir laika un prakses, nevis slinkuma jautājums.
Vai ir jāpiespiež pārrakstīt, lai rokraksts uzlabotos. Nē, daudzkārtēja pārrakstīšana parasti dara sliktāk: roka pārnogurst, rokraksts pasliktinās, bet pret rakstīšanu rodas riebums. Noderīgāki ir īsi un regulāri motorikas vingrinājumi un rakstīšana mierīgā tempā bez spiediena uz atzīmi un ātrumu.
Kā saprast, ka tā ir disgrāfija, nevis vienkārši nezmadzes. Pēc tā, cik noturīgas ir grūtības un kāds ir to raksturs. Ja līdz deviņiem-desmitiem gadiem prakse rokrakstu neuzlabo, ja saglabājas spoguļveidīgi un pārvietoti burti, izlaišanas, bet rakstīšana notiek ar stipru sasprindzinājumu, tas ir iemesls bērnu parādīt speciālistam. Diagnozi uzstāda logopēds vai mācīšanās speciālists, nevis vecāks un nevis raksts.
Pie kāda speciālista doties, ja bērns slikti raksta. Ja iemesls ir motorikā, satvērienā un koordinācijā, palīdzēs ergoterapeits. Ja ir aizdomas par noturīgām un specifiskām rakstīšanas grūtībām, tas ir, disgrāfiju, jāiet pie logopēda vai mācīšanās speciālista. Ja vēlaties, varat sākt ar konsultāciju, lai noskaidrotu, vai tā ir parastā nezmadze vai tomēr ne.
Vai telefons un planšete ietekmē rokrakstu. Netieši jā. Jo vairāk laika aizņem ekrāns, jo retāk bērns veido, griež, zīmē un liek kopā lietas ar rokām, bet tieši šādu nodarbju rokai pietrūkst. Vaina nav pašā ierīcē, bet tajā, ka tā izspiež roku praksi, uz kuras aug motorika.
Bērns nepaspēj rakstīt klasē, ko darīt. Vispirms jāpārliecinās, ka iemesls slēpjas rokas ātrumā, nevis uzmanībā. Palīdz motorikas treniņš, ērts satvēriens un mierīga rakstīšanas trenēšana mājās bez sacīkstēm. Ja atpalikšana ir liela un noturīga, to ir vērts pārrunāt ar skolotāju un vajadzības gadījumā bērnu parādīt ergoterapeitam.
Īsi
Kad bērns septiņos-deviņos gados slikti raksta, spiež uz zīmuļa un ātri nogurst, tas visbiežāk nav slinkums, bet gan sīkās motorikas, koordinācijas un uzmanības nezmadze, jo rakstīšana mazai rokai ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem. Greizs rokraksts pirmklasniekam pārsvarā ir norma, savukārt signāls speciālistam ir noturīgs rakstīšanas smagums līdz deviņiem-desmitiem gadiem, spoguļa burti, sāpes un asaras. Palīdz nevis muštra ar rakstāmgrāmatām, bet īsas un regulāras roku nodarbes: veidošana, griešana, konstruktori, šņores, sadzīves prasmes un rakstīšana ar prieku, plus ērta poza un satvēriens. Turpretī pārrakstīšana pa daudzām reizēm, lamāšana, salīdzinājumi un dzīšanās pēc ātruma tikai traucē.
Nekas no tā neizskatās iespaidīgi. Nav neviena trika, pēc kura rokraksts rīt kļūtu ideāls. Taču tieši vienkāršās un garlaicīgās lietas, plastilīns, šķēres un mierīga ikdienas prakse, nostiprina roku. Garlaicīgie pamati deviņas reizes no desmit uzvar greznas tehnikas.
Avoti
Feder, K. P., Majnemer, A. Handwriting Development, Competency, and Intervention. Developmental Medicine and Child Neurology. 2007.
Cameron, C. E., et al. Fine Motor Skills and Executive Function Both Contribute to Kindergarten Achievement. Child Development. 2012.
Grissmer, D., et al. Fine Motor Skills and Early Comprehension of the World: Two New School Readiness Indicators. Developmental Psychology. 2010.
Graham, S., Harris, K. R., Fink, B. Is Handwriting Causally Related to Learning to Write? Journal of Educational Psychology. 2000.
Diamond, A. Executive Functions. Annual Review of Psychology. 2013.
Payne, V. G., Isaacs, L. D. Human Motor Development: A Lifespan Approach. Routledge. 2017.
Svarīga piezīme
Šis ir teksts, kura pamatā ir personīga pieredze un esošie pētījumi, nevis profesionāla medicīniskā konsultācija. Ja bērna rakstīšanas grūtības ir noturīgas, neuzlabojas no prakses, tās pavada sāpes, asaras vai stiprs sasprindzinājums, vai ja ir noturīgi spoguļa burti un izlaišanas, vērsieties pie ergoterapeita, logopēda vai mācīšanās speciālista.
Smartwill nodarbības nav medicīniska, logopēdiska vai ergoterapeitiska palīdzība un neārstē disgrāfiju vai rokraksta traucējumus. Tās ir attīstošās nodarbības bērniem no septiņiem līdz trīspadsmit gadiem, kas trenē kognitīvās prasmes, ieskaitot sīko motoriku, koordināciju un uzmanību, un var kalpot par bāzi, uz kuras pēc tam balstās rakstīšana. Pie noturīgām rakstīšanas grūtībām nepieciešama profila speciālista konsultācija.
Lasiet arī par attīstību un prasmēm:
1.
Vai Rubika kubs ir noderīgs bērnam: ko tas patiesībā attīsta
smartwillskola.lv/raksti/rubika-kubs-berna-smadzenes
2.
Kādas prasmes attīstīt bērnam 7–13 gados nākotnei
smartwillskola.lv/raksti/kadas-prasmes-attistit-bernam
3.
Bērns saprot, bet nevar pastāstīt saviem vārdiem: kā attīstīt runu
smartwillskola.lv/raksti/nevar-pastastit-saviem-vardiem
4.
Bērns visu aizmirst un pazaudē lietas: ko ar to darīt
smartwillskola.lv/raksti/visu-aizmirst-un-pazaude
