Mani sauc Maksims, un man ir divi bērni. Jaunākajam septiņi, vecākajam desmit. Neesmu ne matemātiķis, ne neiropsihologs, vienkārši vecāks, kurš reiz ieraudzīja Rubika kubu kaimiņu bērna rokās un nodomāja, ka tā ir tukša laika izšķiešana. Izrādījās, ka maldos.
Ar ko viss sākās pie mums. Vecākais dēls trešajā klasē pārnesa mājās kubu no klasesbiedra dzimšanas dienas. Sākumā es uz to raudzījos tāpat kā kādreiz uz savējo: interesanta manta pāris dienām, pēc tam nogulsies atvilktnē. Un tiešām, pirmās divas nedēļas kubs mētājās pa dažādiem stūriem, nevienam īsti nevajadzīgs. Taču pēc tam dēls satika zēnu no paralēlās klases, kurš salika kubu ātri, pēc kāda algoritma. Un tad viņu pēkšņi pieķēra. Viņš palūdza parādīt, ķērās pie video, pāris nedēļās apguva pirmo metodi. Bet es sāku manīt, ka mainās ne tikai pats kuba salikšanas process, bet vēl kaut kas blakus. Dēls sāka mierīgāk uztvert garas problēmas. Retāk histērēja, kad matemātika nepadevās no pirmās reizes. Tad es ķēros klāt un sāku noskaidrot, ko kubs patiesībā trenē.
Un vēl viens novērojums. Kubs atrodams teju katrā Rīgas attīstības centrā, un reklāma to mēdz pasniegt kā maģisku instrumentu. Es maģijai neticu un neko tādu šeit netirgošu. Šis raksts ir par to, kas īstenībā notiek galvā bērnam, kurš saliek kubu, ko zinātne stāsta par ar to saistītajām prasmēm un kur iet godīgā robeža starp labumu un pārspīlējumu. Atsevišķi pastāstīšu arī, kad kubs ir tikai laba izklaide, bet kad tas patiešām palīdz mācībās.
Rotaļlieta vai trenažieris: ko saka zinātne
Īsumā, Rubika kubam ir pilnīgi normāls zinātnisks pamatojums kā atsevišķu kognitīvo funkciju trenažierim, tikai bez rozā brillēm. Ģēniju no bērna tas neuztaisa, toties saudzīgi izvelk vairākas konkrētas prasmes, kuras vēlāk patiešām noder skolā.
Pirmā no tām ir telpiskā domāšana. Tā ir prasme domās apgriezt priekšmetu, ieraudzīt to no otras puses, iztēloties, kas notiks pēc pagrieziena ar roku, noturēt galvā trīsdimensiju attēlu. Plašas metaanalīzes par telpisko prasmju treniņiem bērniem un pieaugušajiem rāda, ka šīs prasmes tiešām attīstās un ka uzlabota telpiskā domāšana saistās ar labākiem rezultātiem matemātikā un dabaszinātnēs. Šī ir viena no visdrošāk apstiprinātajām saiknēm mūsdienu izglītības zinātnē.
Nākamā ir darba atmiņa. Lai kubs saliktos, bērnam vienlaikus jātur galvā vairākas lietas: pašreizējais stāvoklis, nākamais solis, gala mērķis, dažkārt arī vairāki soļi uz priekšu. Tieši tā pati funkcija darbojas, kad bērns stundā risina daudzsoļu uzdevumu.
Tad seko izpildfunkcijas. Paturēt algoritmu galvā, neatrauties pusceļā, nesabrukt, kad nesanāk, sākt no gala pēc kļūdas. Tā visa ir tā pati pašregulācija, par kuru sarakstīti kilometri pētījumu un kuru uzskata par vienu no spēcīgākajiem skolas sekmju prognozētājiem.
Un atsevišķi jāmin procedūrālā mācīšanās. Tā ir kustību secības iegaumēšana, kura notiek nevis pārlasot noteikumu, bet atkārtojot. Bērns apgūst jaunu iegaumēšanas paņēmienu, un tas viņam vēlāk noder valodās, mūzikā, sportā un jebkurās prasmēs, kur vajadzīga automatizācija.
Tagad godīgi. Šim labumam ir robeža, ko pētījumos dēvē par far transfer, tas ir, prasmes pārnesi no vienas jomas uz citu. Mūsdienu apskati visai piesardzīgi norāda, ka šaura treniņa pārnese uz skolas atzīmēm nenotiek tik automātiski, kā mums gribētos. Kuba sportists ne vienmēr uzreiz kļūst par teicamnieku. Toties saikne starp uzlabotu telpisko domāšanu un matemātiku tiešām pastāv, un pastāv arī saikne starp iztrenētu pašregulāciju un mācībām kopumā. Proti, kubs nav tablete pret divniekiem, bet tas ir normāls solis vairāku īstu skolas muskuļu nostiprināšanas virzienā.
Ko kubs reāli trenē bērnam
Īsumā, kubs izvelk apmēram sešas konkrētas prasmes, un katra no tām ir tieši saistīta ar skolu.
Telpiskā domāšana. Prasme iztēloties, kāds priekšmets izskatās no otras puses, kā to pagriezt, kas iznāks pēc pagrieziena. Tas ir bāzes muskulis ģeometrijai, fizikai, rasēšanai un daudziem praktiskiem uzdevumiem.
Darba atmiņa. Vienlaikus jāpatur galvā algoritms, pašreizējais solis un nākamais solis. Tieši tas pats bērnam vajadzīgs, kad viņš rēķina stabiņā vai raksta diktātu, atceroties likumu.
Secīga plānošana. Saredzēt vairākus soļus uz priekšu, saprast, ka viena kustība maina visu ainu. Skolā tas nozīmē daudzsoļu uzdevumus un prasmi saplānot savu darbu.
Noturīga uzmanība. Kubs nesaliekas vienā mirklī. Ja bērns novērsās, algoritms izjuka. Tas ir dabisks ilgstošas uzmanības treniņš, kurš vēlāk noder stundā.
Algoritmu iegaumēšana. Nevis kalšana no galvas, bet parasta procedūrālā mācīšanās ar atkārtojumu. Tieši šis pats mehānisms vēlāk palīdz valodu gramatikā, mūzikā un rakstīšanā uz tastatūras.
Iecietība pret kļūdām. Kubs saliekas lēni, ar atkāpšanos atpakaļ un ar brīdi, kad viss izjūk un jāsāk no sākuma. Tas ir nenovērtējams skolas paradums, jo bez tā bērns bīstas gan kontroldarbu, gan sarežģīta uzdevuma.
Lūk, sešas parastas un saprotamas prasmes, un aiz katras ir pietiekami daudz pētījumu, lai uztvertu tās nopietni. Kubs nav maģija, bet tas arī nav laika izšķiešana.
Ko kubs nedara: godīgā puse
Īsumā, kubs neaizstāj neko no tā, kas bērnam dzīvē jau ir, un pilnīgi noteikti neaizstāj mācības skolā.
Kubs bērna vietā neiemācīsies reizināšanas tabulu. Tas rada fonu, uz kura tabulu iegaumēt ir vieglāk, taču pašu tabulu tāpat nāksies mācīties.
Kubs bērna vietā neatrisinās grūtības ar konkrētu mācību priekšmetu. Ja bērnam ir robs latviešu valodā vai matemātikā, to labo ar darbu pie paša priekšmeta, dažkārt ar repetītoru, nevis ar stundām pie kuba.
Kubs neaizstāj sportu. Fiziskās aktivitātes dod smadzenēm to, ko kubs dot nespēj, sākot ar elementāru asinsriti un beidzot ar socializāciju komandā.
Kubs neaizstāj saskarsmi ar draugiem. Šī ir individuāla nodarbe. Ja bērns tāpat sēž viens pie ekrāna, nomainīt ekrānu pret kubu ir labi, tikai sociālo pusi tas neatrisinās.
Kubs neizārstē uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu. Tas var kalpot par vienu no atbalstiem kopīgajā plānā, ja tādu plānu ir sastādījis ārsts, taču neviena attīstošā rotaļlieta neaizstāj darbu ar speciālistu.
Un vēl kas. Ja pēc divām-trim mēģinājumu nedēļām kubs bērnu neinteresē, nav vērts spiest. Piespiedu kārtā uzspiests kubs ir drošākais ceļš, kā uz visiem laikiem nogalināt interesi par to. Un ne tikai par to.
Kāpēc kubs labi gulst uz mūsdienu bērnu
Īsumā, kubs ir viena no retajām bezsaistes spēlēm, kas iesaistīšanās ziņā spēj patiešām sacensties ar ekrānu. Tieši tagad tas ir tā milzīgais pluss.
Tajā mīt tas pats azarts, kas videospēlē: skaidrs uzdevums, redzams progress, veiksmes mirklis, kuru izjūt kā uzvaru. Tikai šī uzvara nav virtuāla, bet īsta, turama rokās un aiztiekama ar pirkstu. Dopamīns smadzenēs izdalās tāds pats, tikai tas ir saistīts ar reālu darbību, nevis ar plūsmas algoritmu telefonā.
Tajā ir grūtības pakāpes. Sākumā vienkārši salikt. Tad salikt ātri. Tad salikt ar aizvērtām acīm. Pēc tam jau citi kubi, četri uz četri, pieci uz pieci, megaminkss, skewb. Pusaudzis šajā tēmā var augt gadiem, un katrs solis ir jauns izaicinājums.
Tajā ir arī sociālā daļa. Pastāv vesela speedcuberu kopiena, arī bērnu vidū, notiek turnīri, ir video, ir sarunas. Bērns var atrast dzīvu domubiedru loku, kas pusaudžiem ir īpaši vērtīgi.
Un, kas būtiski, tas nemaksā dārgi. Labs kubs izmaksā tik, cik viens kino apmeklējums ar draugiem. Tā ir reta kombinācija: patiešām noderīga nodarbe un cenas ziņā pieejams instruments.
Ar kāda vecuma un kā sākt mājās
Septiņu un astoņu gadu vecumā var sākt uzmanīgi. Nemācīt visu metodi, bet vienkārši spēlēties ar kubu, likt pa slāņiem ar vecāka norādēm, pierast pie kustībām. Šajā vecumā svarīgs ir nevis rezultāts, bet interese un motorika.
Deviņos un desmit gados, tas ir mana vecākā vecums, bērns jau spēj pilnībā apgūt normālu iesācēja metodi. Tam vajag dažas nedēļas mierīga darba pa desmit-piecpadsmit minūtēm dienā, un galarezultātā bērns patiešām prot salikt kubu. Šajā vecumā tas dod milzīgu efektu pašvērtējumam.
Divpadsmit un trīspadsmit gados kubs pusaudzim var kļūt par atsevišķu aizraušanos, kurā viņš aug pats. Ja ir pieķēris, bērns tālāk dodas bez jums uz ātrumsalikšanu, uz progresīvām metodēm, uz turnīriem. Ja nav pieķēris, nekas briesmīgs, ir citas nodarbes.
Kas vajadzīgs pašā sākumā. Viens normāls kubs, nevis pats lētākais. Pavisam lēts kubs griežas slikti, un bērns to pametīs pēc nedēļas nevis tāpēc, ka nepatīk, bet tāpēc, ka ar to fiziski neērti strādāt. Tālāk jebkurš iesācēja metodes video apskats, ko bērns spēs saprast. Desmit-piecpadsmit minūtes dienā regulāri dod labāku rezultātu nekā stunda nedēļas nogalē.
Un nesteidzinieties. Ātrums atnāks pats no sevis, kad metode būs apgūta. Ja spiež uz laiku vēl pirms metodes apgūšanas, bērns sāk uztvert kubu kā stresu, nevis kā prieku. Šī ir visbiežākā kļūda vecākiem, kuri paši ir aizrāvušies ar tēmu un cenšas paātrināt procesu.
Galvenās vecāku kļūdas ar kubu
Nepērciet pašu lētāko kubu. Ciets, čīkstošs un slikti griežams izstrādājums nogalinās bērna interesi ātrāk, nekā viņš paspēs salikt pirmo slāni. Normāls mūsdienu kubs maksā lēti, un tas ir tā vērts.
Nespiediet uz ātrumu, kamēr metode nav apgūta. Vispirms bērns mācās pareizo paņēmienu, un tam vajadzīgs laiks. Tikai pēc tam sākas darbs ar ātrumu. Apgriezta secība nogalina interesi.
Nerādiet, cik labi paši protat, lai iepatiktos bērnam. Ja vecāks saliek kubu un vēl mēra laiku, bērns jūtas muļķīgāks un nereti pamet. Labāk mācieties kopā vai ļaujiet bērnam būt tam, kurš māca jūs.
Nepadariet kubu par pienākumu. Kubam ir jāsagādā prieks. Ja tas ir ierakstīts grafikā līdzās obligātajiem mājasdarbiem, tas beidz darboties kā attīstošs instruments.
Nesalīdziniet savu bērnu ar citiem, kuri saliek ātrāk. Šis ir salīdzinājums pēc vienas šauras prasmes, tas nevienu nepadara gudrāku, toties bērnu var pavisam atgrūst no tēmas.
Nedomājiet, ka kubs ir panaceja. Tas ir normāls un noderīgs vienas prasmju grupas trenažieris, nevis visas pārējās dzīves aizstājējs. Un noteikti ne brīnumzāles pret sliktām atzīmēm.
Vai vērts atdot bērnu uz nodarbībām ar kubu
Īsumā, mājās sākt pašu spēkiem ir pilnīgi iespējams, bet nodarbībām ir jēga tad, ja bērns jau ir aizrāvies un grib augt, vai ja ģimenē neizdodas noturēt regularitāti.
Ko dod nodarbība grupā, kā mājās parasti nav. Pirmā ir regularitāte. Reizi nedēļā vienā un tajā pašā laikā bērna smadzenes jau gaida tikšanos ar uzdevumu. Paradumu tas veido labāk nekā mammas atgādinājumi. Otrā ir kompānija. Bērns redz, kā kubu saliek pārējie, uzrodas īsts azarts un vēlme pievilkties. Trešā ir metodiska progresija. Treneris sakārto grūtības pakāpi tā, lai bērns neatsistos pret sienu un nepadotos. Ceturtā ir lietojums plašākā kontekstā. Nodarbībās kubs parasti nāk nevis viens pats, bet kopā ar loģikas uzdevumiem, uzmanības spēlēm un atmiņas vingrinājumiem. Un tad darbs notiek nevis ar vienu kubu, bet ar kopīgo domāšanas pamatu, kur kubs ir viens no instrumentiem.
Ko no nodarbībām gaidīt nevajag. Nav vērts cerēt, ka pēc pāris mēnešiem bērns skolā sāks nest mājās tikai desmitniekus. Saikne nav tāda. Gaidīt vajag uzlabotu telpisko domāšanu, mierīgāku uzmanību un paradumu novest algoritmu līdz galam. Skolas atzīmēs tas dažkārt kļūst pamanāms, dažkārt nē, un te daudz nosaka citi faktori.
Un vēl viens atsevišķs moments. Ja bērnam ir grūtības ar uzmanību un pašregulāciju, nodarbība nelielā grupā ar skaidru struktūru parasti darbojas labāk nekā patstāvīgs darbs mājās. Mājās bērns viegli aizslīd atpakaļ pie ekrāna, savukārt grupā viņam ir īsta dzīvas slodzes stunda, kuru viņš pats neizlaidīs.
Smartwill: kubs nevis kā fokusa efekts, bet kā trenažieris
Smartwill Kr. Barona ielā 88 Rīgā Rubika kubs nav galvenais, ko mēs darām, un nav galvenais nodarbību mērķis. Galvenais ir pamata kognitīvās prasmes: uzmanība, darba atmiņa, loģika, pārslēgšanās ātrums starp uzdevumiem. Kubs mums ir viens no instrumentiem šajā darbā, jo viņš ērti pieķer bērna uzmanību, ir saprotams pēc struktūras, dod ātru redzamu rezultātu un vienlaikus trenē tieši tās funkcijas, kas pēc tam vajadzīgas skolā.
Nodarbībās mini-grupās bērns nesēž virs kuba visas četrdesmit piecas minūtes. Kubs iet sajaukts ar loģikas uzdevumiem, atmiņas spēlēm, garās uzmanības vingrinājumiem. Tā arī ir pieeja, pie kuras kubs no izklaides pārvēršas par treniņa daļu.
Izmēģinājuma nodarbības fināls mums parasti ir tas pats: bērns saliek sagatavoto kubu aiz muguras, neskatoties, un pats paskaidro vecākam, kā tieši viņš to izdarīja. Bērnam tā ir maza uzvara, kas ilgi turas atmiņā un formē sajūtu es varu sarežģīto. Vecākam tas ir īss uzskatāms moments tam, ka bērna smadzenes tiek galā ar garu blīvu uzdevumu, ja viņu pareizi strukturēt.
Godīgi par termiņiem un par efektu. Nekāds kubs un nekāda mini-grupa nepārvērtīs bērnu par teicamnieku mēneša laikā vai pusgadā. Kas reāli var izdarīt regulāra nodarbība uz garas distances, ir mierīga vairāku skolas muskuļu nostiprināšana, bērna pārliecības augšana uzdevumos ar garu nosacījumu un reāla pieredze tam, ka ir vide, kurā viņš ir veiksmīgs un kurā viņam ir interesanti. Pierakstīties uz bezmaksas izmēģinājumu var mūsu mājaslapā smartwillskola.lv vai pa telefonu.
Biežāk uzdotie vecāku jautājumi
Ko Rubika kubs bērnam attīsta. Pirmām kārtām telpisko domāšanu, darba atmiņu, secīgu plānošanu, ilgstošu uzmanību, procedūrālo mācīšanos un iecietību pret kļūdām. Tā ir īstu skolas prasmju kopa, un par katru no tām ir pētījumi.
No kāda vecuma mācīt bērnam salikt kubu. No sešiem-septiņiem gadiem var uzmanīgi sākt ar spēli un pamatkustībām, no astoņiem-deviņiem jau ir pa spēkam pilna iesācēja metode. Līdz sešiem gadiem vidēji vēl ir par agru, motorika un uzmanība nav gatavas.
Vai kubs palīdz matemātikā un atzīmēs. Saikne nav tieša, taču tā pastāv. Telpiskā domāšana, kuru kubs trenē, ir droši saistīta ar sekmēm matemātikā un dabaszinātnēs. Atzīmēs tas reizēm iezīmējas pēc dažiem mēnešiem, reizēm ne uzreiz, viss atkarīgs no pārējiem faktoriem.
Cik ilgi dienā vajadzētu nodarboties. Desmit-piecpadsmit minūtes dienā stabili dod vairāk nekā stunda nedēļas nogalē. Interesei ar to pietiek, prasmes izaugsmei arī.
Kādu kubu bērnam pirkt. Tikai ne pašu lētāko. Ciets un negriežams kubs interesi nogalina visātrāk. Pietiek ar normālu mūsdienu vidējā segmenta kubu, kurš griežas ērti.
Vai kubu var apgūt pašam vai vajadzīgs pasniedzējs. Pamata metodi pilnīgi mierīgi var apgūt mājās pēc video apskata. Pasniedzējs noder tad, ja bērns jau ir aizrāvies un grib augt, vai ja ģimenē neizdodas noturēt regularitāti, vai ja kubs ir daļa no plašāka darba ar uzmanību un atmiņu.
Vai kubs nekaitē acīm un stājai. Ja laiks ir saprātīgs un poza normāla, nekāda kaitējuma nav. Ja bērns sasēdies salīcis liek kubu trīs stundas no vietas, tad jautājums ir nevis par kubu, bet par nodarbību organizāciju.
Vai ir vērts mācīt kubu bērnam, kuram tas neinteresē. Nē. Uzspiests kubs ir ātrākais ceļš, kā nogalināt gan interesi par to, gan vēlmi vispār nodarboties ar attīstošām lietām. Labāk piedāvāt, ļaut pāris nedēļas pamēģināt, un ja nepieķer, pārslēgties uz citām nodarbēm.
Īsi
Rubika kubs nav ne maģija, ne tikai rotaļlieta, tas ir normāls kognitīvs trenažieris ar saprotamu labuma zonu. Tas patiešām uzlabo telpisko domāšanu, darba atmiņu, ilgstošu uzmanību un iecietību pret kļūdām, un aiz tā stāv īsti pētījumi, nevis mārketings. Vienlaikus kubs neaizstāj skolu, automātiski nepadara bērnu par teicamnieku un viens pats neizārstē uzmanības grūtības. Tas labi darbojas kā daļa no regulāras slodzes, īpaši mūsdienu bērnam, jo spēj sacensties ar ekrānu par uzmanību un turklāt trenē tieši tās funkcijas, kuras vēlāk vajadzīgas stundā. Garlaicīgie pamati deviņas reizes no desmit uzvar greznas tehnikas.
Avoti
Uttal, D. H., Meadow, N. G., Tipton, E., Hand, L. L., Alden, A. R., Warren, C., and Newcombe, N. S. (2013). The Malleability of Spatial Skills: A Meta-Analysis of Training Studies. Psychological Bulletin, 139(2).
Mix, K. S., and Cheng, Y.-L. (2012). The Relation Between Space and Math: Developmental and Educational Implications. Advances in Child Development and Behavior, 42.
Newcombe, N. S. (2010). Picture This: Increasing Math and Science Learning by Improving Spatial Thinking. American Educator, 34(2).
Sala, G., and Gobet, F. (2017). Does Far Transfer Exist? Negative Evidence From Chess, Music, and Working Memory Training. Current Directions in Psychological Science, 26(6).
Diamond, A. (2013). Executive Functions. Annual Review of Psychology, 64.
Lasiet arī par smadzeņu attīstību un mācīšanos:
1.
Kādas prasmes attīstīt bērnam 7–13 gados nākotnei
smartwillskola.lv/raksti/kadas-prasmes-attistit-bernam
2.
Bērns slikti raksta un ātri nogurst roka: kā attīstīt motoriku 7–9 gados
smartwillskola.lv/raksti/slikti-raksta-nogurst-roka
3.
Bērns domās aizlido stundā: kā attīstīt uzmanību
smartwillskola.lv/raksti/ka-attistit-uzmanibu-bernam
4.
Bērns saprot, bet nevar pastāstīt saviem vārdiem: kā attīstīt runu
smartwillskola.lv/raksti/nevar-pastastit-saviem-vardiem
