Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados viena no izplatītākajām sieviešu profesijām Amerikā bija telefoniste. Meitene ar austiņām sēdēja pie komutatora un ar roku savienoja abonentus: iesprauda spraudni vajadzīgajā ligzdā, atbildēja, pārslēdza.
No 1920. līdz 1940. gadam uzņēmums AT&T vairāk nekā pusē ASV telefonu tīkla aizstāja telefonistes ar automātiskajām centrālēm. Ekonomisti Džeimss Feigenbaums un Daniels Gross pēc tautas skaitīšanas datiem izsekoja, kas notika ar šīm sievietēm. Visgrūtāk klājās tām, kuras jau strādāja par telefonistēm: pēc desmit gadiem viņas biežāk strādāja mazāk apmaksātu darbu vai nestrādāja nemaz. Savukārt jaunākas meitenes izvēlējās citas profesijas, biroja darbu un pakalpojumu jomu, kur darba vietu kļuva arvien vairāk.
Es bieži atceros šo stāstu, kad skatos uz saviem dēliem. Profesija sāka izzust kādu divdesmit gadu laikā, un cilvēki sadalījās tajos, kuri spēja sākt no jauna, un tajos, kuriem tas nāca grūti. Tagad līdzīgas pārmaiņas gaida daudz vairāk profesiju. Tālāk aplūkošu, ko par to raksta lielie pētījumi, ko tas viss nozīmē Latvijai un kāpēc no visām prasmēm bērnam 7–13 gados es izvēlētos divas: prasmi koncentrēties un mīlestību pret mācībām.
MI kā jaunā elektrība
Endrū Ngs (Andrew Ng), viens no pazīstamākajiem mākslīgā intelekta pētniekiem, jau 2017. gadā salīdzināja mākslīgo intelektu (MI) ar elektrību. Pirms simt gadiem elektrība mainīja gandrīz visu, viņš teica Stenfordā, un šodien viņam ir grūti nosaukt nozari, ko MI tuvākajos gados nepārveidos.
Salīdzinājums ir trāpīgs arī tāpēc, ka elektrība neatstāja cilvēkus bez darba uz visiem laikiem. Dažas nodarbošanās izzuda, bet radās jaunas, par kurām agrāk neviens nebija dzirdējis. MIT ekonomisti Deivida Otora (David Autor) vadībā aprēķināja, ka aptuveni 60% darba vietu ASV (2018. gada dati) ir tādos darba veidos, kādu 1940. gadā vēl nebija. Visticamāk, arī daudzas mūsu bērnu profesijas vēl nav izdomātas.
Ko saka prognozes: profesijas neizzudīs, bet mainīsies
Īsumā: lielākā daļa profesiju neizzudīs, bet gandrīz katra ievērojami mainīsies. Lūk, trīs visbiežāk citētās prognozes.
- Pasaules Ekonomikas forums 2025. gadā aptaujāja vairāk nekā 1000 uzņēmumu no 55 pasaules ekonomikām. Pēc foruma aplēsēm, līdz 2030. gadam radīsies 170 miljoni jaunu darba vietu, bet 92 miljoni izzudīs. Pārmaiņas skars 22% no visām darba vietām.
- Starptautiskais Valūtas fonds 2024. gadā lēsa, ka MI skars gandrīz 40% darba vietu pasaulē, bet attīstītajās valstīs aptuveni 60%.
- OpenAI un Pensilvānijas Universitātes pētnieki aprēķināja, ka tādi valodas modeļi kā ChatGPT var skart vismaz desmito daļu darba uzdevumu aptuveni 80% ASV strādājošo, bet pusi uzdevumu un vairāk aptuveni 19% strādājošo.
No šejienes cēlies arī populārais skaitlis 80%, ko bieži pārstāsta tā, it kā izzustu 80% profesiju. Pētījumā runa ir par ko citu: astoņiem no desmit strādājošajiem mainīsies daļa ikdienas darba. Secinājums vecākiem ir vienkāršs. Profesija, ko bērns izvēlēsies 17 gados, viņa dzīves laikā mainīsies ne reizi vien.
Un kā ir Latvijā?
Kad par to stāstu paziņām, bieži dzirdu: tas ir kaut kur Amerikā, pie mums roboti vēl tik drīz neparādīsies. Latvijas skaitļi liecina par ko citu.
- MI jau strādā Latvijas uzņēmumos. Rīgas Ekonomikas augstskola min šādus datus: 2025. gadā MI izmantoja 12,2% Latvijas uzņēmumu, bet lielo uzņēmumu vidū gandrīz puse, 47,1%.
- Kasēs jau strādā automāti. Jau 2019. gadā Maxima vien uzstādīja Latvijā vairāk nekā 140 pašapkalpošanās kases.
- Apdraudētas ir izplatītākās profesijas. Latvijā ap 125 tūkstošiem cilvēku strādā tirdzniecībā un pakalpojumu jomā un vēl ap 45 tūkstošiem par biroja darbiniekiem. Kopā tas ir katrs piektais strādājošais. Starptautiskā Darba organizācija biroja un administratīvo darbu min kā visvairāk pakļautu MI ietekmei. Savukārt Pasaules Ekonomikas forums kasierus, sekretārus un biroja palīgus, kā arī grāmatvežus un revidentus pieskaita profesijām, kas līdz 2030. gadam saruks visstraujāk.
- Atšķirība jau redzama bezdarbā. 2025. gadā Latvijā starp 25–64 gadus veciem cilvēkiem, kuriem ir tikai pamatizglītība, bez darba bija 15,1%, bet starp cilvēkiem ar augstāko izglītību 3,9%. Gandrīz četras reizes mazāk.
- Gandrīz 96 tūkstoši cilvēku darba tirgū var izrādīties lieki. Tā prognozē Ekonomikas ministrija: līdz 2030. gadam cilvēku ar vispārējo vidējo, pamata vai zemāku izglītību Latvijā var būt gandrīz par 96 tūkstošiem vairāk, nekā vajag darba devējiem. Viņiem būs grūti atrast darbu. Ministrija pieļauj, ka grūtības var rasties pat cilvēkiem ar augstāko izglītību sociālajās zinātnēs, komerczinātnēs un humanitārajās zinātnēs.
- Bet speciālistu trūkst. Saskaņā ar tās pašas ministrijas prognozi, pēc piecpadsmit gadiem Latvijas IKT nozarei vajadzēs 48 tūkstošus speciālistu, bet sagatavoti būs tikai 39 tūkstoši.
Iznāk, ka Latviju gaida tas pats, kas pārējo pasauli, tikai nedaudz vēlāk. Darbs neizzudīs, bet kļūs citāds. Vieta atradīsies tiem, kas prot apgūt jauno. Bet tiem, kas nepaspēs pārkvalificēties, būs tikpat grūti kā telefonistēm pirms simt gadiem.
Un, ja jūsu bērns gribēs mācīties vai strādāt ārzemēs, tur pārmaiņas notiek vēl ātrāk. Dānijā MI jau izmanto 42% uzņēmumu, Somijā 37,8%, Zviedrijā 35%. Par labām darba vietām viņam būs jākonkurē ar absolventiem no visas Eiropas.
Zināšanas kļūst lētākas, prasme mācīties dārgāka
Mūsu vecāki varēja vienreiz izmācīties un strādāt savā specialitātē līdz pensijai. Mūsu bērniem tā, visticamāk, neizdosies.
Pēc tā paša Pasaules Ekonomikas foruma aplēsēm, no 2025. līdz 2030. gadam mainīsies vai novecos 39% prasmju, ko strādājošie izmanto šodien. Ja visus pasaules strādājošos iedomājamies kā 100 cilvēkus, tad 59 no viņiem līdz 2030. gadam būs vajadzīga pārkvalifikācija, bet 11 no šiem 59 to, visticamāk, nesaņems. LinkedIn pēc saviem datiem sniedz vēl drosmīgāku aplēsi: līdz 2030. gadam mainīsies 70% prasmju, kas vajadzīgas lielākajā daļā profesiju.
Turklāt starp prasmēm, kuru vērtība aug visātrāk, forums min ne tikai darbu ar MI un datiem. Blakus tām ir radošā domāšana, noturība un elastība, kā arī zinātkāre un ieradums mācīties visu mūžu.
Iedomājieties parastu situāciju pēc kādiem piecpadsmit gadiem. Bērnam ir 25 gadi, viņš ir izmācījies, strādā, un pēkšņi viņa specialitāte stipri mainās. Lai nezaudētu labu darba vietu, viņam pusgada vai gada laikā jāapgūst jauna nodarbošanās. Tas, kurš prot apsēsties un mēnešiem ilgi iedziļināties sarežģītajā, pārkvalificēsies. Tam, kurš pieradis pārslēgties ik pēc pusminūtes un nemīl mācīties, klāsies grūti.
Bet spēja koncentrēties tikmēr vājinās
Problēma ir tā, ka ilgi un koncentrēti mācīties mums ar katru gadu kļūst grūtāk. Saskaņā ar Hārvarda Universitātes pētījumu bērnu spēja koncentrēties ir sarukusi no 20 minūtēm līdz 30 sekundēm.
Bērni aug tajā pašā pasaulē: paziņojumi, īsi video, bezgalīga ziņu lenta. UNESCO 2023. gada ziņojumā par tehnoloģijām izglītībā min divus pētījumus. Pirmais aptvēra skolēnus no bērnudārza līdz universitātei 14 valstīs un parādīja, ka telefons novērš uzmanību no mācībām. Saskaņā ar otro, ja skolēns ir novērsies, viņam var būt vajadzīgas līdz 20 minūtēm, lai atkal koncentrētos uz mācību vielu.
Sanāk dīvaina aina. Pasaule prasa arvien vairāk prasmes ilgi un dziļi mācīties, bet ieradumi velk pretējā virzienā. Tāpēc bērns, kurš prot noturēt uzmanību pie viena darba, iegūst nopietnu priekšrocību.
Divas prasmes, uz kurām balstās jebkura jauna profesija
Gribi iegūt autovadītāja tiesības, jākoncentrējas: jāiemācās teorija, bet pēc tam jāvada mašīna, ne uz sekundi nenovēršoties. Gribi kļūt par ārstu, priekšā gadiem ilgas studijas, kur katru dienu jāiedziļinās sarežģītajā. Gribi saprast neironu tīklus, nāksies nedēļām apgūt rīkus, kas turklāt nepārtraukti mainās.
Aiz visiem šiem piemēriem stāv divas prasmes.
- Koncentrēšanās. Prasme apsēsties, noturēt uzmanību pie viena uzdevuma un novest to līdz galam, nenovēršoties uz visu pēc kārtas.
- Mīlestība pret mācībām. Interese par jauno un ieradums mācīties, kad jaunas lietas apgūšana cilvēkam ir normāla dzīves daļa, nevis sods.
Atsevišķi tās darbojas slikti. Koncentrēšanās bez intereses pārvēršas mokās, bet interese bez koncentrēšanās izgaist pēc nedēļas. Kopā tās dod to, kas vajadzīgs straujo pārmaiņu pasaulē: spēju pusgada vai gada laikā apgūt jaunu profesiju.
Un runa nav tikai par karjeru. Jaunzēlandes pilsētā Danidinā zinātnieki novēroja vairāk nekā 1000 bērnu, sākot no trīs gadu vecuma. Tiem, kuriem bērnībā bija augstāka paškontrole, 32 gadu vecumā bija labāka veselība un finanses un retāk bija problēmas ar likumu. Savukārt bērni, kuru paškontrole ar gadiem uzlabojās, vēlāk dzīvoja labāk, nekā varēja paredzēt pēc viņu bērnības rezultātiem. Tātad šo prasmi var attīstīt.
Ko var darīt jau tagad
Īpaša programma tam nav vajadzīga, sākt var mājās.
- Mājasdarbi bez telefona blakus. Labāk nevis ar ekrānu uz leju uz galda, bet citā istabā. Pēc katras novēršanās bērnam var būt vajadzīgas līdz 20 minūtēm, lai atgrieztos pie mācību vielas.
- Īsi pilnas uzmanības posmi. Piemēram, 15 minūtes pie viena uzdevuma bez novēršanās, pēc tam pārtraukums. Kad tas izdodas viegli, posmu var pakāpeniski pagarināt.
- Mazi mērķi, novesti līdz galam. Izlasīt grāmatu līdz beigām, salikt modeli, iemācīties dzejoli. Katrs pabeigts darbs bērnam parāda, ka piepūle dod rezultātu. Sīkāk rakstā par to, kāpēc bērns pamet visu pusceļā.
- Slavēt par centību un paņēmienu, nevis par gudrību. Tā bērns saista rezultātu ar savām pūlēm, nevis ar to, kāds viņš ir no dabas.
- Mācīties ko jaunu bērna acu priekšā. Ja viņš redz, kā jūs apgūstat ko jaunu, kļūdāties un turpināt, mācīšanās viņam kļūst par normu, nevis pienākumu tikai bērniem.
Smartwill galvenais fokuss: koncentrēšanās, atmiņa un mīlestība pret mācībām
Smartwill skolā mēs nemācām nākotnes profesijas: kādas tās būs, šodien nezina neviens. Mēs trenējam to, kas noderēs jebkurā no tām. Tāpēc skolas galvenais fokuss ir uz trim lietām: koncentrēšanos, atmiņu un mīlestību pret mācībām. Rēķināšana galvā, loģika un Rubika kubs mums nav mērķis, bet trenažieri šīm prasmēm.
- Koncentrēšanās. Uzmanība mums nav rakstura īpašība, bet prasme, ko var notrenēt. Katrā nodarbībā bērni rēķina galvā sērijās pa 20 piemēriem ar hronometru: vispirms bez kļūdām, pēc tam uz ātrumu. Viņi saliek Rubika kubu, bet to nav iespējams salikt, ja novērsies kaut uz sekundi. Un, kad bērns rēķina un vienlaikus saliek kubu, viņš mācās turēt galvā divus uzdevumus uzreiz. Tā soli pa solim rodas ieradums noturēt fokusu un atgriezties pie uzdevuma, ja esi novērsies.
- Atmiņa. Atmiņa nav noliktava, kas ar varu jāpiebāž. Mēs neliekam iekalt, bet mācām iegaumēt: saistīt jauno ar zināmo, pārvērst tekstu tēlos un shēmās, pārbaudīt sevi un atrast robus pirms kontroldarba, nevis pēc tā.
- Mīlestība pret mācībām. Mēs gribam, lai bērns ierauga: mācīties ir aizraujoši. Tāpēc nodarbība notiek spēles veidā: prāta mīklas, sacensības, īsi uzdevumi, kas bieži mainās, tā ka bērns nepaspēj garlaikoties. Mājasdarbu nav, visa prakse notiek nodarbībā. Progress redzams uzreiz: kubs saliekas ātrāk, minūtē atrisināts vairāk piemēru. Bērns jūt, ka viņam izdodas, un viņam gribas mācīties tālāk.
Nodarbības notiek reizi nedēļā pa 60 minūtēm grupās līdz 8 bērniem, Rīgā un Ādažos. Katra divpadsmitā nodarbība ir atklāta: vecāki atnāk un paši redz, kas ir mainījies.
Mēs nezinām, kādas būs profesijas pēc piecpadsmit gadiem. Bet zinām galveno: bērns, kurš prot koncentrēties, labi iegaumē un mīl mācīties, apgūs jebkuru no tām.
Lasiet arī par uzmanību un nākotnes prasmēm:
1.
Kādas prasmes attīstīt bērnam 7–13 gados nākotnei
smartwillskola.lv/raksti/kadas-prasmes-attistit-bernam
2.
Bērns domās aizlido stundā: kā attīstīt uzmanību
smartwillskola.lv/raksti/ka-attistit-uzmanibu-bernam
3.
Bērns visu dienu sēž telefonā: ko darīt vecākiem
smartwillskola.lv/raksti/berns-visu-dienu-telefona
4.
Kur pazūd interese par mācībām 7–13 gados
smartwillskola.lv/raksti/zudusi-interese-par-macibam
Ko vecāki jautā visbiežāk
Vai tiesa, ka MI aizstās 80% profesiju. Nē. Visticamāk, šis skaitlis cēlies no OpenAI un Pensilvānijas Universitātes pētījuma, kurā runa ir par ko citu: MI var skart vismaz desmito daļu uzdevumu aptuveni 80% strādājošo. Pasaules Ekonomikas forums sagaida, ka līdz 2030. gadam jaunu darba vietu radīsies vairāk, nekā izzudīs. Lielākā daļa profesiju nepazudīs, bet mainīsies.
Tas taču attiecas uz Ameriku, bet Latvijā viss būs citādi. Pārmaiņas pie mums nonāk ar nelielu nokavēšanos, bet nonāk. Gandrīz puse lielo uzņēmumu Latvijā jau izmanto MI, pašapkalpošanās kases stāv parastos veikalos, bet bezdarbs pieaugušo vidū, kuriem ir tikai pamatizglītība, jau tagad ir gandrīz četras reizes augstāks nekā cilvēkiem ar augstāko izglītību. Un līdz 2030. gadam cilvēku bez profesionālās vai augstākās izglītības var būt gandrīz par 96 tūkstošiem vairāk, nekā vajag darba devējiem.
Vai nav par agru par to domāt, ja bērnam ir 8 gadi. Tieši laikā. Uzmanība un paškontrole veidojas bērnībā, un Danidinas pētījumā tieši bērnības paškontrole bija saistīta ar to, kā cilvēks dzīvo 32 gadu vecumā.
Varbūt labāk uzreiz mācīt bērnam neironu tīklus un programmēšanu. Tas ir noderīgi: darbs ar MI un datiem šobrīd kļūst vērtīgāks visātrāk. Taču konkrētas programmas un servisi mainās ik pēc dažiem gadiem. Prasme koncentrēties un vēlme mācīties paliks bērnam, lai kādi būtu rīki, tāpēc ar tām ir vērts sākt.
Ko darīt, ja bērns nespēj koncentrēties pat 10 minūtes. Sāciet ar vēl īsākiem posmiem un novāciet visu, kas novērš uzmanību. Ja grūtības ar uzmanību ir nopietnas un traucē mācīties, vērts aiziet pie speciālista. Kā atšķirt UDHS no parasta slinkuma, mēs aplūkojām atsevišķā rakstā.
Pats galvenais
Pasaule, kurā strādās mūsu bērni, mainīsies vairāk, nekā spējam iedomāties, un Latvija te nav izņēmums, tikai pie mums pārmaiņas sākas nedaudz vēlāk. Lielākā daļa prognožu sakrīt vienā ziņā: profesijas mainīsies, un uzvarēs tie, kas prot ātri apgūt jauno. Lai to spētu, bērnam vajadzīgas divas prasmes: prasme koncentrēties un mīlestība pret mācībām. Abas var trenēt, un sākt labāk 7–13 gados, kamēr bērnam veidojas ieradumi.
Avoti
Feigenbaum, J., and Gross, D. P. (2024). Answering the Call of Automation: How the Labor Market Adjusted to Mechanizing Telephone Operation. NBER Working Paper 28061.
Ng, A. (2017). Why AI Is the New Electricity. Stanford Graduate School of Business, Insights.
Autor, D., Chin, C., Salomons, A., and Seegmiller, B. (2022). New Frontiers: The Origins and Content of New Work, 1940–2018. NBER Working Paper 30389.
World Economic Forum (2025). The Future of Jobs Report 2025.
Georgieva, K. (2024). AI Will Transform the Global Economy. Let's Make Sure It Benefits Humanity. IMF Blog.
Eloundou, T., Manning, S., Mishkin, P., and Rock, D. (2023). GPTs are GPTs: An Early Look at the Labor Market Impact Potential of Large Language Models. arXiv:2303.10130.
Nīgale, S., Kalniņa, L., and Vārpiņa, Z. (2026). From AI Adoption to Productive Use: Building Organizational AI Capability in Latvia. FREE Policy Brief, Stockholm School of Economics in Riga.
LSM (2020). Self-service and delivery: shopping habits in Latvia during pandemic.
Eurostat (2026). Employment by sex, age, professional status and occupation (lfsa_egais), Latvia, 2025.
International Labour Organization (2025). Generative AI and Jobs: A Refined Global Index of Occupational Exposure.
Eurostat (2026). Unemployment rates by educational attainment level (lfsa_urgaed), Latvia, 2025.
Ekonomikas ministrija (2023). EM: arvien radīsies jaunas darbavietas augstākās kvalifikācijas profesijās, bet trūks speciālistu ar profesionālo izglītību.
Izglītības un zinātnes ministrija (2024). Digitalizācijas ietekme uz darba tirgu. Vai mākslīgais intelekts aizstās cilvēku darbu?
Eurostat (2025). 20% of EU enterprises use AI technologies.
LinkedIn Economic Graph (2025). Work Change Report: AI is Coming to Work.
UNESCO (2023). Global Education Monitoring Report 2023: Technology in Education. A Tool on Whose Terms?
Moffitt, T. E., Arseneault, L., Belsky, D., et al. (2011). A Gradient of Childhood Self-Control Predicts Health, Wealth, and Public Safety. PNAS, 108(7).
