Es esmu Maksims, divu bērnu tēvs. Jaunākajam ir septiņi gadi, vecākajam desmit. Neesmu ne psihologs, ne skolas dibinātājs, vienkārši vecāks, kurš kādā dienā ieraudzīja, ka dēls padodas vēl pirms ir sācis.
Atveram matemātiku, un tur jauna tēma. Dēls uzmet acis lapai un tūlīt: es nevarēšu, es to nesapratīšu, es esmu stulbs. Neiedziļinājās, pat nemēģināja, vienkārši kurla siena. Vēl viņš spēja vienu un to pašu pārrakstīt desmit reizes un uztraukties par līku burtu. Savu situāciju es atpazinu desmitos citu vecāku ziņojumu: bērns pie pirmajām grūtībām aizver burtnīcu un raud, atkārto, ka viņš ir vis stulbākais klasē, vai dzēš ar dzēšgumiju līdz caurumiem un plēš lapas.
Un lūk, pie kā es nonācu. Tās nav kaprīzes un nav slinkums, kaut no malas izskatās tieši tā. Tas ir kļūdas baiļojums, un lieta ir nopietna. Bērnībā radušās bailes kļūdīties ir sakne daudzām pieaugušo problēmām: publisko uzstāšanos baiļošanās, pārmaiņu baiļošanās, nespēja pieņemt lēmumus. Ja iemācīties strādāt ar to deviņos-desmitos, tālāk būs vieglāk.
Tagad godīgi. Ar frāzi nebaidies tas neizslēdzas un vienā nedēļā nepāriet. Būs vajadzīgi divi-trīs mēneši mierīga darba un pacietība pret citu tempu. Tālāk par to, no kurienes tas rodas, kā to atpazīt un kas tiešām palīdz.
No kurienes nāk bailes kļūdīties
Iemesli parasti ir vairāki, un nereti pie viena bērna vienlaikus darbojas divi. Ir vērts godīgi atpazīt savējo, bez vainas apziņas.
Pārāk augstas prasības mājās. Ne četrinieku, bet piecnieku. Ne labi, bet izcili. Vecāku perfekcionisms nemanot pāriet uz bērnu, un ikviena kļūda sāk likties kā katastrofa. Visspēcīgāk tas parasti izpaužas ģimenēs, kur paši vecāki ir daudz sasnieguši.
Pieaugušo reakcija uz kļūdām. Ja par trijnieku lamā, bet divnieks izraisa skandālu, bērns iemācās vienkāršu vienādojumu: kļūda nozīmē briesmas, un labāk nedarīt nemaz, nekā izdarīt nepareizi.
Publiska neveiksmes pieredze. Reiz iznāca pie tāfeles, neatrisināja, klasesbiedri smējās vai skolotājs pārmeta, un tālāk jau paralizējošas bailes. Bērnam, kurš pēc rakstura ir trauksmains, viens šāds gadījums paliek atmiņā ilgi.
Salīdzinājums ar citiem. Brālis mācās labāk, Daša no klases visu izdara ātrāk. Šādi salīdzinājumi bērnam nemitīgi atgādina: tu nesniedzies līdz. Un pirms katra uzdevuma viņš mēra sevi pret iedomātu ideālu un zaudē jau iepriekš.
Kāpēc smadzenes burtiski izslēdzas
Ir vērts saprast pašu mehāniku, jo tā noņem bērnam apsūdzību slinkumā. Kad uzdevums tiek uztverts kā neveiksmes draudi, ieslēdzas trauksme, bet trauksme domāt traucē.
Psihologi to sauc par apgūto bezpalīdzību: ja bērns jau ir nolēmis, ka viņam tāpat nesanāks, viņš nepieliek pūles, un rezultāta trūkums tikai apliecina viņa taisnību. Loks noslēdzas. Martins Seligmans, kurš aprakstīja šo fenomenu, parādīja, ka lieta nav reālajās spējās, bet apgūtajā pārliecībā es neietekmēju iznākumu.
Ir arī otra puse, iedrošinošā. Kerolas Dvekas darbi par izaugsmes domāšanu rāda, ka bērni, kuri tic, ka prāts nav konstante, bet kaut kas, kas aug no pūlēm, daudz mierīgāk uztver grūtības un kļūdas. Tātad kļūdas baiļojums nav spriedums raksturam, bet uzstādījums, un to var mainīt. Tieši uz to ir vērsti zemāk aprakstītie veidi.
Kā saprast, ka jūsu bērnam ir tieši tas
Daži signāli, pēc kuriem kļūdas baiļojumu var pamanīt visai skaidri.
Bērns atsakās no uzdevuma vēl pirms ir tajā iedziļinājies. Atvēra burtnīcu, uzmeta acis, un tūlīt es nevarēšu, bez neviena mēģinājuma.
Pārtaisa darbu daudzas reizes. Nepatika rokraksts, izplēsa lapu, uzlika traipu, pārrakstīja visu burtnīcu. Tas nav kārtīgums, bet novājinošs perfekcionisms.
Raud par trijnieku vai aizrādījumu. Ne dusmojas, ne apvainojas, bet tieši raud. Tas jau ir tāds trauksmes līmenis, kam vajadzīga uzmanība.
Nemīl jaunus uzdevumus. Ierasto un pazīstamo izpildīs, bet nepazīstamais iedzen apstulbumā, un viņš padodas.
Slikti runā par sevi. Es esmu stulbs, es neesmu tāds kā visi, man tāpat neizdosies. Tas jau skar pašvērtējumu, un to nedrīkst palaist garām.
Seši veidi, kā palīdzēt
Lūk, ko es galu galā savācu kopā un izmantoju. Ne nedēļas laikā, atvēliet divus-trīs mēnešus stabilas prakses.
Slaviet procesu, nevis rezultātu. Es redzēju, cik ļoti tu centies, tu ilgi nepadevies, tu ķēries klāt jaunajam. Tas nostiprina pašu paradumu mēģināt. Turpretī malacis, piecnieks piesien pašvērtējumu pie atzīmes.
Pastāstiet par savām kļūdām. Bērni domā, ka pieaugušie prot pilnīgi visu. Pastāstiet, kā paši kaut ko aizpīkstinājāt, kā nācās pārmācīties, kā bija bailīgi. Tas parāda: kļūdīties ir normāli, un pieaugušie arī kļūdās.
Kļūdieties ar nolūku. Risinot kopā, pieļaujiet kļūdu speciāli un mierīgi to izlabojiet. Var pat spēlēt dienas noderīgāko kļūdu: kurš saskatīja un izlaboja vairāk savu paklupienu. Tā kļūda pārstāj būt katastrofa.
Izņemiet no aprites vārdu kļūda. Lietojiet tā vietā paraugs, mēģinājums, eksperiments. Tā nebija kļūda, bet paraugs, tagad zini, kā nevajag. Vārdi iedarbojas spēcīgāk, nekā liekas.
Dodiet mazas uzvaras. Ja lielai pārliecībai nav pamata, sāciet ar mazu soli: ne kontroldarbs, bet viens vienkāršs pa spēkam uzdevums. Sanāca, atzīmējām. Kad tādu uzvaru sakrājas kādas divdesmit, pārliecība ceļas.
Salīdziniet nevis ar citiem, bet ar pagātnes sevi. Pagājušajā nedēļā tu to risināji divdesmit minūtes, šodien piecpadsmit, redzi, tu augi. Šāds salīdzinājums ir godīgs, un tas atbalsta, nevis sit.
Ko noteikti nedarīt
Dažas lietas, kuras no vislabākajiem nodomiem situāciju tikai pasliktina.
Nesakiet nebaidies. Bailes tas neizslēdz, tikai iemāca bērnam tās no jums slēpt.
Nekritizējiet par neveiksmēm citu klātbūtnē. Nekad citu bērnu, radinieku vai skolotāju priekšā. Pat maigs aizrādījums liecinieku priekšā daudzkārt pastiprina kļūdas baiļojumu.
Nesalīdziniet. Ne ar klasesbiedriem, ne ar brāli vai māsu, ne ar sevi bērnībā. Pārliecībai tas ir pats postošākais paņēmiens.
Nedariet bērna vietā. Ja viņš atsakās tāpēc, ka ir grūti, neuzkāpiet uz uzdevuma. Labāk piesēdiet blakus un izšķiriet to pa soļiem kopā, nekā paveiciet viņa vietā, citādi nostiprinās doma es netiku galā bez mammas.
Kad ir vajadzīgs psihologs
Ja kļūdas baiļojums jūtami ierobežo bērna dzīvi, viņš atsakās iziet pie tāfeles, raud pirms skolas, negrib iet uz treniņiem vai olimpiādēm, ir vērts vērsties pie bērnu psihologa. Rīgā šādi speciālisti ir, un darbs ar trauksmainumu skolēniem septiņos-trīspadsmitos gados viņiem ir ikdienišķs uzdevums, nevis kaut kas neparasts.
Un atsevišķi ir vērts godīgi ielūkoties pašā ģimenē. Reizēm bērna kļūdas baiļojums ir vecāka paša neveiksmes baiļošanās atspulgs, viņa perfekcionisms un trauksme. Tādā gadījumā ir vērtīgi pastrādāt kopā, un tas nav iemesls vainai, bet vienkārši daļa no kopainas.
Kur šeit iederas nodarbības par kognitīvajām prasmēm
Pateikšu par skolu, kurp iet abi mani bērni, jo man tas pirmkārt ir par vidi, kur kļūdīties nav bailīgi. Tā ir Smartwill Kr. Barona ielā 88, Rīgā, attīstības centrs bērniem no septiņiem līdz trīspadsmit gadiem.
Kas man tur ir vērtīgi. Tur nav atzīmju, sarkano pildspalvu un dalīšanas pareizi un nepareizi skolas izpratnē, bet kļūda loģikas uzdevumā vai salikšanā ir vienkārši solis uz risinājumu. Labs piemērs ir Rubika kubs. Pirmajā dienā haoss rokās bērnam šķiet nepārvarams, bet treneris solis pa solim parāda, ka jebkurš nepareizs gājiens viegli izlabojas, un kādā brīdī bērns saliek kubu pats. Galvā noklikšķē: tas, kas šķita neiespējami, es izdarīju ar rokām. Un bērni tur redz, ka klasesbiedri arī kļūdās, bet pieaugušais reaģē mierīgi, izšķirojām un gājām tālāk. Es godīgi neapsolu, ka bailes pazudīs mēneša laikā un parādīsies dzelzsbetona pārliecība, tā nenotiek, un tā būtu negodīga reklāma. Bet pēc divi-trīs mēnešiem daudzi vecāki, un es to skaitā, pamana, ka bērns biežāk paņemas par jauno un mierīgāk reaģē uz neveiksmēm. Ja jūsu bērns baidās mēģināt, var vienkārši atnākt uz bezmaksas izmēģinājuma nodarbību un paskatīties, cik dziļas ir bailes un ar ko sākt. Pieteikties var mūsu mājaslapā smartwillskola.lv vai pa tālruni.
Biežāk uzdotie jautājumi
Bērns baidās kļūdīties un uzreiz raud, ko darīt. Vispirms atzīstiet, ka tā nav kaprīze, bet trauksme, un neizdariet spiedienu. Palīdz uzslava par procesu, nevis par rezultātu, mazas pa spēkam uzvaras, tiesības uz paraugu kļūdas vietā un personīgs piemērs tam, ka arī pieaugušie kļūdās. Tas nostrādā ne nedēļas laikā, bet pāris-trīs mēnešos mierīgas prakses.
Kāpēc bērns saka es nevarēšu vēl pirms mēģinājuma. Visbiežāk tā ir apgūtā bezpalīdzība: bērns jau iepriekš ir drošs, ka pūles neko nemainīs, tāpēc arī nemēģina. Aiz tā parasti slēpjas augstas prasības mājās, lamāšana par kļūdām, publiskas neveiksmes epizods vai nemitīgi salīdzinājumi. Tas mainās caur mazu panākumu pieredzi un caur uzstādījuma maiņu uz to, ka prāts aug no pūlēm.
Tas ir perfekcionisms vai trauksmainums. Bieži vien tās ir divas vienas un tās pašas puses. Perfekcionisms, kad bērns traipa dēļ plēš burtnīcas un pārraksta daudzas reizes, parasti barojas tieši no bailēm kļūdīties un trauksmes. Ja tas bērnu izsīcina un noved līdz asarām un neirožveida reakcijām, ir vērts parādīties bērnu psihologam.
Kā paaugstināt pašvērtējumu bērnam, kurš sevi uzskata par stulbu. Nestrīdieties un nepārlieciniet ar vārdiem tu esi gudrs, tos viegli noraida. Palīdz cits: atrast jomu, kurā viņš ir stiprs, dot pa spēkam uzdevumus ar garantētu panākumu un atzīmēt konkrētus soļus. Pašvērtējumu izlabo fakti sanāca, nevis komplimenti.
Ko nedrīkst teikt bērnam, kurš baidās kļūdām. Nevajag teikt nebaidies, kas tur briesmīgs un salīdzināt ar citiem bērniem vai ar sevi bērnībā. Nekritizējiet neveiksmes svešu cilvēku klātbūtnē. Tas viss trauksmi pastiprina un māca bērnam bailes slēpt, nevis ar tām tikt galā.
Bērns slēpj bailes aiz maskas man ir vienalga, vai tā ir. Bieži tā arī ir. Pusaudzim vieglāk pateikt man tas ir garlaicīgi vai es esmu slinks, nekā atzīt, ka viņš baidās apkaunoties un dabūt sliktu atzīmi. Svarīgi nepieķerties pie slinkuma, bet maigi nolaist likmi: parādīt, ka mēģināt ir droši un ka kļūda nav katastrofa.
Vai palīdz nodarbības, kur nav atzīmju. Vide bez atzīmēm un sarkanajām pildspalvām, kur kļūdu mierīgi izšķir un dodas tālāk, tiešām palīdz mazināt bailes mēģināt. Tomēr tas ir atbalsts, nevis trauksmes traucējumu ārstēšana. Ja trauksme ir stipra un ierobežo dzīvi, vajadzīgs bērnu psihologs.
Kad vest bērnu pie speciālista. Tad, ja kļūdas baiļojums jūtami sašaurina dzīvi: bērns atsakās atbildēt pie tāfeles, raud pirms skolas, izvairās no visa jaunā, pulciņiem un sacensībām, slikti guļ. Tas vairs nav jautājums par motivāciju, bet par trauksmainumu, un te palīdzēs bērnu vai pusaudžu psihologs.
Īsi
Kad bērns saka es nevarēšu vēl pirms mēģinājuma, traipa dēļ plēš burtnīcas vai slēpjas aiz maskas man ir vienalga, tas nav ne slinkums, ne kaprīzes, bet kļūdas baiļojums. Aiz tā parasti slēpjas augstas prasības mājās, lamāšana par paklupieniem, publiskas neveiksmes epizods vai salīdzinājumi, bet dziļumā darbojas apgūtā bezpalīdzība, kad bērns jau iepriekš ir drošs, ka pūles ir bezjēdzīgas. Palīdz uzslava par procesu, tiesības uz paraugu kļūdas vietā, mazas uzvaras, personīgs piemērs un salīdzinājums vienīgi ar pagātnes sevi. Turpretī frāze nebaidies, kritika svešu klātbūtnē un salīdzinājumi bailes pastiprina. Un ja tas ierobežo bērna dzīvi, ir vajadzīgs bērnu psihologs.
Nekas no tā neizskatās iespaidīgi. Nav neviena paņēmiena, pēc kura bērns rīt pārstātu baidīties. Taču tieši vienkāršās, garlaicīgās lietas, mazi paraugi, mierīga reakcija un atbalsts, atdod drosmi mēģināt. Garlaicīgie pamati deviņas reizes no desmit uzvar greznas tehnikas.
Avoti
Seligman, M. E. P. Learned Helplessness: A Theory for the Age of Personal Control. Oxford University Press. 1993.
Dweck, C. S. Mindset: The New Psychology of Success. Random House. 2006.
Dweck, C. S., Leggett, E. L. A Social-Cognitive Approach to Motivation and Personality. Psychological Review. 1988.
Bandura, A. Self-Efficacy: The Exercise of Control. W. H. Freeman. 1997.
Beilock, S. Choke: What the Secrets of the Brain Reveal About Getting It Right When You Have To. Free Press. 2010.
Conroy, M. A. The Fear of Failure in Young People. Journal of Applied Sport Psychology. 2001.
Lasiet arī par pašapziņu un motivāciju:
1.
Bērns nav pārliecināts par sevi: kāpēc un kā to mainīt
smartwillskola.lv/raksti/berns-nav-parliecinats-par-sevi
2.
Mājās zina, klasē klusē: kāpēc bērns baidās atbildēt
smartwillskola.lv/raksti/baidas-atbildet-klase
3.
Kāpēc bērns pamet visu pusceļā un kā iemācīt pabeigt iesākto
smartwillskola.lv/raksti/kapec-pamet-visu-pusceli
4.
Mācības bez asarām: kā mazināt bērna stresu no skolas
smartwillskola.lv/raksti/macibas-bez-asaram
