Uzmanība, atmiņa, koncentrēšanās, prasme izvirzīt mērķus, prieks mācīties un publiskā uzstāšanās - tas nav raksturs un nav iedzimts talants. Tās ir prasmes, un tās var trenēt. 48 nodarbību laikā mēs tās trenējam pēc metodikas, kuru kopš 2017. gada veido un atjauno desmitiem Smartwill metodiķu un pedagogu.
Jūs jau bijāt izmēģinājuma nodarbībā - šeit ir tas, kas notiks tālāk, bez vispārīgiem vārdiem.
Programma ir vienlīdz vajadzīga gan tam, kurš atpaliek, gan tam, kuram viss izdodas - vienkārši var izdoties vieglāk, ātrāk un ar prieku. Zemāk - tipiskas situācijas no mūsu prakses un tas, kas ar tām notiek.
Bija: Saprot uzdevumu no pusvārda, bet uzdevuma tekstā apjūk un atbild ne uz to jautājumu.
Ko darām: Trenējam instrukcijas izpratni un prasmi paturēt nosacījumu galvā.
Rezultāts: Izlasa līdz galam, izceļ galveno, neuzmanības kļūdu kļūst daudzkārt mazāk.
Bija: Spējīgs bērns, bet pie uzdevumiem iestrēgst, novēršas, bez pieaugušā blakus nekustas no vietas.
Ko darām: Trenējam uzmanību īsos, piesātinātos ciklos un pārslēgšanos starp uzdevumiem.
Rezultāts: Apsēžas un izdara pats. Vakars atgriežas ģimenei.
Bija: Dzejoļi, datumi, likumi un vārdi mācās ilgi un līdz rītam aizmirstas.
Ko darām: Dodam iegaumēšanas paņēmienus caur tēliem un saistībām kalšanas vietā.
Rezultāts: Iegaumē ātrāk, atceras ilgāk, gatavojas kontroldarbiem bez panikas.
Pētījums: Dresler et al. (2017), Neuron. 51 pieaugušais dalībnieks bez mnemotehnikas pieredzes, trīs grupas. Sešu nedēļu treniņš ar lokusu metodi (30 minūtes dienā, 40 dienas) palielināja atliktās atsaukšanas apjomu vidēji no 26 līdz 62 vārdiem no 72; ne aktīvajā, ne pasīvajā kontroles grupā salīdzināms pieaugums netika novērots. Pēc četriem mēnešiem bez treniņiem trenētās grupas dalībnieki atsauca atmiņā par 22 vārdiem vairāk nekā pirms sākuma.
Bija: Labi domā, bet garos uzdevumos sapinas: aizmirsa, kas bija sākumā.
Ko darām: Trenējam darba atmiņu: kombinācijas no kubiem ar dziesmiņām, rēķināšana galvā vienlaikus ar salikšanu, secību iegaumēšana.
Rezultāts: Risina daudzsoļu uzdevumus, nepazaudējot pavedienu. Tas ir pamats matemātikai un valodām.
Pētījums: Klingberg et al. (2005), Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry. Randomizēts kontrolēts pētījums, 53 bērni 7–12 gadu vecumā ar UDHS: piecu nedēļu ikdienas datorizēts darba atmiņas treniņš uzlaboja vizuāli telpisko darba atmiņu (efekta lielums 0,93), verbālo darba atmiņu, reakcijas nomākšanu un neverbālo domāšanu; pēc vecāku vērtējuma samazinājās neuzmanības simptomu izteiktība. Efekti bija saglabājušies arī trīs mēnešus pēc treniņu beigām.
Bija: Rēķina pareizi, bet lēni, un nepazīstama uzdevuma priekšā apjūk: nav ierastā šablona.
Ko darām: Risinām uzdevumus radošos veidos, nevis ar vienu iekaltu likumu: tā aug loģiskā domāšana, kas izpalīdz matemātikā, bet vēlāk fizikā un ķīmijā. Un darām to uz ātrumu, ar hronometru: vispirms pareizais algoritms, tad temps.
Rezultāts: 20 piemēri minūtē un prasme pieiet uzdevumam no dažādām pusēm.
Pētījums: Kawashima et al. (2004), Cognitive Brain Research. fMRI pētījumā vienkāršu aritmētisku darbību veikšana ar viencipara skaitļiem (saskaitīšana, atņemšana, reizināšana) bija saistīta ar kreisās vidējās pieres krokas un deniņu un pakauša apgabalu aktivāciju gan bērniem 9–14 gadu vecumā, gan pieaugušajiem. Nouchi et al. (2013), PLoS ONE: randomizētā kontrolētā pētījumā četru nedēļu ikdienas 15 minūšu treniņi, kas balstīti uz vienkāršiem aprēķiniem, uzlaboja izpildfunkciju, darba atmiņas un informācijas apstrādes ātruma rādītājus jauniem pieaugušajiem salīdzinājumā ar kontroles grupu.
Bija: Iesāka vienu, novērsās uz citu, rezultātā nepabeidza ne vienu, ne otru.
Ko darām: Uzmanības pārslēgšanas vingrinājumi, rēķināšana galvā vienlaikus ar kuba salikšanu, 3D diktāts uz Rubika kuba.
Rezultāts: Notur divus uzdevumus paralēli un kontrolē katra kvalitāti. Programmā to sauc par daudzuzdevumu režīmu, un tam ir veltītas nodarbības 37–48.
Bija: Jauc labo un kreiso pusi, nespēj iztēloties, kā pagriezīsies figūra, apjūk shēmās un rasējumos.
Ko darām: 3D diktāts uz Rubika kuba, mozaīka no Rubika kubiem, kuba salikšana no jebkura stāvokļa pēc algoritma.
Rezultāts: Patur prātā telpisku modeli un darbību plānu. Tā ir telpiskā domāšana, uz kuru balstās ģeometrija, rasēšana un fizika.
Pētījums: Uttal et al. (2013), Psychological Bulletin. 217 pētījumu metaanalīze: telpiskās prasmes ir trenējamas (vidējais efekta lielums g = 0,47), pieaugums saglabājas atliktajā testēšanā un pārnesas uz telpiskiem uzdevumiem, kas netika trenēti tieši.
Bija: Kustības ir neprecīzas: lūdz pagriezt labo malu uz augšu, bet viņš pagriež kreiso uz leju, lai gan darbību parādīja turpat blakus.
Ko darām: Kuba salikšana pēc algoritma ar kreiso roku un ar abām rokām vienlaikus, starppusložu attīstības un sīkās motorikas vingrinājumi no nodarbību plāna.
Rezultāts: Izpilda uzdoto kustību secību bez priekšāteikšanas, abas rokas strādā saskaņoti, kustības kļūst precīzākas.
Pētījums: Penfield & Boldrey (1937), Brain. Ar garozas elektriskās stimulācijas metodi nomodā esošiem pacientiem tika izveidota cilvēka motorās un sensorās garozas somatotopiskā karte: plaukstas un pirkstu reprezentācija aizņem neproporcionāli lielu laukumu attiecībā pret to daļu ķermenī, kas atspoguļo augstās prasības smalko roku kustību vadībai.
Bija: Gudrs bērns pamet pie pirmās kļūdas, nolēmis, ka viņam neizdosies.
Ko darām: Kļūda loģikas uzdevumā - tikai solis ceļā uz risinājumu. Bez sarkanās pildspalvas.
Rezultāts: Ķeras pie sarežģītā ar interesi. Pārliecība aug uz mazo uzvaru faktiem.
Pētījums: Mueller & Dweck (1998), Journal of Personality and Social Psychology. Sešu eksperimentu sērija, 412 piekto klašu skolēni. Pēc uzslavas par pūlēm 92% bērnu izvēlējās uzdevumus, kuros var iemācīties ko jaunu; pēc uzslavas par spējām šādu izvēli izdarīja 33%. Pēc neveiksmes bērni, kurus slavēja par spējām, atrisināja mazāk uzdevumu un retāk izrādīja neatlaidību, bet bērni, kurus slavēja par pūlēm, savu rezultātu uzlaboja.
Bija: Aizraujas un pamet pusceļā - pulciņus, grāmatas, projektus.
Ko darām: Katram uzdevumam ir redzams sākums un beigas, un rezultāts tiek pierakstīts.
Rezultāts: Ieradums finišēt pārnesas uz skolu un hobijiem.
Pētījums: Duckworth & Seligman (2005), Psychological Science. Divi longitudināli pētījumi, kuros piedalījās 140 un 164 astoto klašu skolēni: pašdisciplīnas rādītājs prognozēja gada vidējo atzīmi spēcīgāk nekā IQ (korelācija 0,67 pret 0,32) un izskaidroja vairāk nekā divreiz lielāku sekmju dispersijas daļu; saistība saglabājās, kontrolējot IQ un iepriekšējās atzīmes.
Bija: Dara tikai to, ko pasaka. Savu mērķu nav.
Ko darām: Katrā nodarbībā - savs mērķis šodienai: ātrāk, vairāk, bez kļūdām.
Rezultāts: Mācās pats gribēt un plānot. Tā arī ir mērķu izvirzīšana - vienkāršiem vārdiem.
Pētījums: Locke & Latham (2002), American Psychologist. Mērķu izvirzīšanas teorijas 35 gadu pētījumu apkopojums (vairāk nekā 100 uzdevumu tipu, vairāk nekā 40 000 dalībnieku): konkrēti un grūti mērķi stabili nodrošina augstāku rezultativitāti nekā nostādne izdarīt pēc iespējas labāk; efekta lielums metaanalīzēs ir no 0,42 līdz 0,80. Tāpēc mērķis nodarbībā tiek formulēts izmērāmos rādītājos: laiks, daudzums, kļūdu skaits.
Bija: Neko nesāk, kamēr nav atgādināts trīs reizes.
Ko darām: Norakstīt vai uzvelt mammai nav iespējams - salikt un rēķināt jāprot pašam.
Rezultāts: Patstāvība kļūst par ieradumu: vispirms nodarbībā, tad mājās.
Bija: Mūsdienu bērna uzmanība pie viena uzdevuma noturas apmēram 15 sekundes, tālāk viņš novēršas uz visu pēc kārtas.
Ko darām: Vingrinājumi, kurus nav iespējams izpildīt, novēršoties kaut uz sekundi, un pakāpeniski tos pagarinām.
Rezultāts: Koncentrēta darba laiks pieaug 3–50 reizes atkarībā no bērna, un tas ir redzams atskaitē.
Pētījums: Diamond & Lee (2011), Science. Pārskats par intervencēm, kas uzlabo izpildfunkcijas (uzmanību, darba atmiņu, paškontroli) bērniem 4–12 gadu vecumā: visas rezultatīvās programmas ir balstītas uz daudzkārtēju praksi ar pakāpeniski augošām prasībām izpildfunkcijām; vislielāko pieaugumu uzrāda bērni ar sākotnēji zemākiem rādītājiem.
Bija: Interese par mācībām pazudusi, viss ir garlaicīgi.
Ko darām: Azarts, spēle, sacensība, redzams rezultāts turpat nodarbībā.
Rezultāts: Atgriežas garša izprast un uzvarēt.
Bija: Cenšas, mācās - bet atzīmes neaug.
Ko darām: Trenējam to, uz kā balstās atzīmes: uzmanību, atmiņu, ātrumu, paškontroli.
Rezultāts: Vecāki parasti pamana pārmaiņas pēc diviem trim mēnešiem.
Pētījums: Rohrer & Taylor (2007), Instructional Science. Mijot uzdevumu tipus praksē (interleaving) blokveida vingrināšanās vietā, pareizo risinājumu īpatsvars testā pēc nedēļas bija 63% pret 20%. Rohrer, Dedrick & Stershic (2015), Journal of Educational Psychology: 126 septīto klašu skolēniem pēc trīs mēnešu prakses ar uzdevumu tipu miju testa rezultāts pēc 30 dienām bija 74% pret 42% blokveida praksē. Smartwill programmā uzdevumu tipi mijas katras nodarbības ietvaros.
Bija: Dienām ilgi telefonā, viss pārējais neinteresē.
Ko darām: Dodam smadzenēm to pašu atalgojumu - bet par reālu darbību: saliktu kubu, pārspētu rekordu.
Rezultāts: Parādās nodarbe, kas ar ekrānu konkurē kā līdzīgs ar līdzīgu.
Bija: Kautrējas, grūti iekļaujas kompānijā.
Ko darām: Mazas grupas pa 4–8 bērniem, kopīgi uzdevumi un atklātās nodarbības, kur katrs parāda savu rezultātu.
Rezultāts: Jūtas pārliecinātāk vienaudžu vidū un mierīgāk izturas pret to, ka viņa darbu redz citi.
Bija: Instrukcija jāatkārto divas trīs reizes, puse tik un tā pazūd.
Ko darām: 20 vārdi no vienas noklausīšanās, diktāts uz kuba, uzdevumi, kur nosacījums izskan vienu reizi.
Rezultāts: Sadzird un iegaumē ar pirmo reizi, mājās un klasē.
Pētījums: Baddeley (2003), Nature Reviews Neuroscience. Darba atmiņas daudzkomponentu modelī fonoloģiskā cilpa notur verbālo informāciju dažas sekundes, pateicoties subvokālai atkārtošanai, un tās ierobežotais apjoms ir viens no faktoriem, kas nosaka spēju noturēt instrukciju un vārdu secību. Uzdevumi ar 10 un 20 vārdu atsaukšanu pēc vienas noklausīšanās noslogo tieši šo komponentu.
Bija: Pastāvīgi visu pazaudē un aizmirst.
Ko darām: Trenējam atmiņu un uzmanību pret detaļām katrā nodarbībā.
Rezultāts: Atceras, kur kas atrodas un kas ir uzdots. Tā ir atmiņa, nevis raksturs.
Bija: Skolā viss ir viegli - un tāpēc garlaicīgi, nav izaicinājuma.
Ko darām: Dodam slodzi pēc līmeņa: vairāk kubu, sarežģītāka rēķināšana, garākas secības, lielāks iegaumējamā materiāla apjoms.
Rezultāts: Aug tur, kur skola vairs neaudzē: ātrums, atmiņa, prasme domāt dziļi.
Neviena no šīm situācijām nav par raksturu un nav par spējām. Tās ir prasmes: uzmanība, atmiņa, paškontrole, domāšanas ātrums. Un prasme, atšķirībā no rakstura, ir trenējama - kā muskulis.
Tas ir Smartwill metodikas galvenais princips. Tālāk - ko tieši mēs trenējam un kā tas izskatās nodarbībā.SmartWill ir programma bērna kognitīvo prasmju kompleksai attīstībai. Nodarbību laikā bērns attīsta atmiņu, uzmanību, informācijas apstrādes ātrumu, loģisko un telpisko domāšanu, mācās kontrolēt savas darbības un strādāt ar algoritmiem.
Programma ir paredzēta 48 nodarbībām. Mācības ir veidotas pa posmiem: bērns pakāpeniski apgūst jaunas prasmes, palielina uzdevumu sarežģītību un mācās iegūtās zināšanas lietot kompleksi.
Programmas kopējais ilgums: 48 nodarbības, nodarbību regularitāte 1 reizi nedēļā, kursa ilgums 12 mēneši.
Atmiņa, uzmanība, informācijas apstrādes ātrums, loģiskā un telpiskā domāšana, paškontrole un darbs ar algoritmiem. Zemāk šīs prasmes ir aplūkotas pa vienai: kas tas ir, kā trenējam un ko jūs pamanīsiet.
Kas tas ir. Noturēt uzdevumu līdz galam, neaizlidot pusceļā, saprast nosacījumu ar pirmo reizi.
Kā trenējam. Vingrinājumi, kurus nav iespējams izpildīt, ja novērsies kaut uz sekundi: dziesmiņas uz sagatavotiem kubiem, rēķināšana uz laiku, redzes un dzirdes uzmanības vingrinājumi, uzdevumi ar pārslēgšanos.
Ko pamanīsiet. Mājasdarbi vairs nestiepjas visu vakaru; bērns izlasa nosacījumu, nevis min.
Kas tas ir. Atmiņa nav noliktava, kas jāpiebāž ar varu, bet gan prasme. Iegaumēt caur tēliem un saistībām, nevis kaļot.
Kā trenējam. Mnemotehnika: 20 vārdi no vienas noklausīšanās, skaitļu kods, skeleta kauli, kartes, karogi, svešvalodu vārdi.
Ko pamanīsiet. Vakarā iemācītais paliek līdz rītam. Dzejoļi, datumi un definīcijas vairs nav mocības.
Kas tas ir. Ātri apstrādāt informāciju un neiestrēgt pie vienkāršā.
Kā trenējam. Ātri reizināšanas un dalīšanas paņēmieni, kubsaknes galvā, 20 piemēru sērijas uz laiku, rēķināšana vienlaikus ar kuba salikšanu.
Ko pamanīsiet. Bērns atrisina ātrāk, nekā agrāk izlasīja nosacījumu, un ķeras pie nepazīstama uzdevuma bez panikas. Kontroldarbi vairs nebiedē ar laika trūkumu.
Kas tas ir. Saskatīt likumsakarību, paturēt prātā telpisku modeli un darbību plānu, atrast risinājumu, kad gatava šablona nav.
Kā trenējam. Loģikas uzdevumi, kuba salikšana pēc algoritma, 3D diktāts uz Rubika kuba, mozaīka no kubiem, rēķināšana galvā vienlaikus ar salikšanu.
Ko pamanīsiet. Bērns orientējas shēmās un rasējumos, risina uzdevumus ar vairākiem nosacījumiem un neapjūk nepazīstama uzdevuma priekšā.
Kas tas ir. Neatlaidība ir trenējama prasme, nevis iedzimta rakstura īpašība.
Kā trenējam. Katrā nodarbībā bērnam ir savs mērķis šodienai: par sekundi ātrāk, par vienu kubu vairāk, bez nevienas kļūdas. Rezultāts tiek pierakstīts, un viņš redz, kā aug.
Ko pamanīsiet. Bērns pats uzliek sev latiņu un nepamet pusceļā - vispirms nodarbībā, tad mājās.
Kas tas ir. Pārliecība ir domāšanas veids. To maina nevis vārdi par spējām, bet mazo uzvaru fakti.
Kā trenējam. Uzdevumi, ar kuriem bērns noteikti tiks galā, un pakāpeniska sarežģīšana. Bez atzīmēm un sarkanās pildspalvas: kļūda loģikas uzdevumā - tikai solis ceļā uz risinājumu.
Ko pamanīsiet. Ķeras pie jaunā bez domas, ka tāpat neizdosies. Dara pats, bez atgādinājumiem.
Nodarbība ilgst 60 minūtes un pēc programmas plāna ir salikta no vairākiem blokiem. Pamatbloki atkārtojas no nodarbības uz nodarbību, bet uzdevumu apjoms un sarežģītība aug pakāpeniski, tāpēc prasme nostiprinās, nevis tiek izieta vienu reizi.
Mūsdienu 7–13 gadus veca bērna uzmanība pie viena uzdevuma noturas apmēram 15 sekundes, tad tā aiziet, un tālāk seko darba imitācija. Tāpēc nodarbība sastāv no vairākiem īsiem blokiem, bet katra bloka apjoms un sarežģītība aug no nodarbības uz nodarbību. Mācību tempu, sarežģītības līmeni un nodarbību akcentus pedagogs koriģē, balstoties uz bērna progresa novērojumiem. Gada laikā koncentrēta darba laiks pieaug 3–50 reizes atkarībā no bērna.
Mums bieži jautā, vai tiešām pietiks ar gadu. Godīgā atbilde - gads ir vidējais orientieris, nevis solījums. Un lūk, kāpēc.
Kāds nokārto autovadītāja tiesības pēc divdesmit braukšanas nodarbībām, kādam vajag simts. Programma autoskolā abiem ir viena un tā pati - atšķiras tikai apļu skaits līdz pārliecībai pie stūres.
Ar bērna galvu notiek tas pats. Mēs bērnu mākslīgi nepaātrinām un grupu atpakaļ nevelkam - mēs dodam katram viņam vajadzīgo atkārtojumu skaitu.Bērns ātri uztver algoritmus, viegli notur instrukciju, viņam gandrīz nav vajadzīga priekšāteikšana. Viņš iziet visas 48 tēmas agrāk - un tālāk mēs sarežģījam uzdevumus to pašu virzienu ietvaros, lai viņam nekļūtu garlaicīgi.
Visbiežākais scenārijs, kuram arī ir būvētas 48 nodarbības. Bērns apgūst virzienus secīgi, ik pēc 12 nodarbībām piedalās atklātajā nodarbībā un redz savu izaugsmi.
Gadās, ka pamats nāk grūtāk: uzmanība izklīst, atmiņa pieviļ, jebkura kļūda izsit no sliedēm. Šādiem bērniem vajag vairāk apļu - un tas ir normāli. Mēs tēmas neizlaižam, bet atgriežamies pie tām tik reižu, cik nepieciešams.
Izmēģinājuma nodarbībā pedagogs vēro, kā bērns sadzird un saprot instrukciju, cik ilgi notur uzmanību, kā iegaumē, kā strādā rokas, kā reaģē uz sarežģīšanu un uz kļūdu. Pēc rezultātiem mēs piedāvājam grupu un sākuma slodzes līmeni. Tālāk līmenis tiek pārskatīts pēc faktiskajiem rezultātiem: uzdevumu tempu, sarežģītību un akcentus pedagogs koriģē pēc bērna progresa novērojumiem.
Četri posmi pa 12 nodarbībām. Vairāk nekā piecdesmit dažādu vingrinājumu, maiņa ik pēc 5–10 minūtēm — lai bērna interese nenoplok ne mirkli. Un visi tie ir vērsti uz vienu: pamata kognitīvo prasmju trenēšanu. Viens slānis notiek katrā nodarbībā visu gadu, virs tā katrs posms pievieno savu.
Katrā nodarbībā skolotājs un asistents uz grupu no 4 līdz 8 bērniem: maksimāli individuāla pieeja. Vingrinājumi notiek īsos posmos, dažādos formātos: viens, pārī, komandā.
Ieliekam četrus balstus, uz kuriem stāvēs viss gads.
Fokuss
Pievienojas
Skaitīšanai, uzmanībai un kubam pievienojas atmiņa. Mazāk norāžu, vairāk apjoma un ātruma.
Fokuss
Pievienojas
Atmiņas paņēmieni pāriet uz mācību vielu, pievienojas runa. Bāze turpinās katrā nodarbībā.
Fokuss
Pievienojas
Viss apgūtais strādā vienlaikus — un noslēdzas ar eksāmenu.
Fokuss
Pievienojas
Tas ir kopējais maršruts, pa kuru virzās katra grupa. Bet trajektorija var mainīties — grupas līmeņa vai kavējumu dēļ. Mēdz būt spēcīga grupa, un pirmās 24 nodarbības tiek apgūtas manāmi ātrāk, nekā plānots. Mēdz būt, ka grupai vajag vairāk laika, un pirmās 24 nodarbības izstiepjas uz visām 48. Viss ir atkarīgs no katra bērna attīstības ātruma, nevis no kalendāra.
Ātrus rezultātus mēs nesolām: vienam bērnam pārmaiņas ir manāmas pēc pāris mēnešiem, citam tuvāk gada beigām. Toties jūs jebkurā brīdī zināt, ko tieši bērns dara un kas viņam jau izdodas: īsi katru mēnesi un izvērsti pēc katra posma.
Nosūtām video ar vingrinājumiem, kurus bērns dara tieši tagad, un pastāstām, pie kā strādājam un kāpēc tas ir vajadzīgs. Jūs redzat nodarbību no iekšpuses, pat ja nebijāt klasē.
Pēc katra posma bērns dzīvē parāda, ko jau prot: rēķināšanu, uzmanību, kuba algoritmus, atmiņas tehnikas. Jūs salīdzināt ar iepriekšējo atklāto nodarbību, un bērns saņem atzinības rakstu par pabeigto posmu. Tas nav eksāmens un nav sacensība starp bērniem, bet iespēja bērnam ieraudzīt sevi no malas un noticēt, ka izdodas.
Sākumā zēnam bija grūti uztvert pat īsu instrukciju: kad pedagogs lūdza pagriezt labo malu uz augšu, viņš varēja pagriezt kreiso uz leju - lai gan darbību rādīja turpat blakus. Lēni salika kubu, ar grūtībām risināja piemērus.
Pēc 12–16 nodarbībām vingrinājumi sāka izdoties manāmi drošāk, pieauga koncentrēta darba laiks. Pēc mammas vārdiem, skolas skolotāji sāka viņu biežāk uzslavēt, un atzīmes gāja uz augšu.
Anonīms gadījums no skolas prakses. Pārmaiņu ātrums katram bērnam ir savs, par to godīgi zemāk.Vienam bērnam lūzums notiek pēc mēneša, citam pēc pusgada, trešajam tuvāk gada beigām. Mēs nesolām termiņu. Mēs solām cilvēkus, programmu un pilnīgu atklātību visā ceļā.
Pēc vecāku novērojumiem bērni sāk drošāk ķerties pie mācību uzdevumiem, ātrāk tos izpildīt, un viņiem mazāk vajadzīga kontrole. Pirmās pārmaiņas lielākajai daļai bērnu kļūst manāmas pēc dažiem mēnešiem, noturīgs rezultāts veidojas gada regulāru nodarbību laikā.
Visa prakse notiek nodarbībā pedagoga uzraudzībā. Mājās bērns atpūšas, nevis cīnās ar vēl vienu uzdevumu.
Kartītes, darba lapas, acu apsējus, rakstāmpiederumus un treniņu kubus nodrošina skola. Personīgo kubu pēc vēlēšanās var iegādāties.
Tajā krājas darbi un rezultāti - progress ir redzams nevis vārdos, bet uz papīra.
Saslima, aizbrauca, nepaspēja: nokavēto nodarbību var atstrādāt citā grupā vai citā laikā. Neviena nodarbība nepazūd.
Abonementu var iesaldēt, brīdinot mūs 24 stundas iepriekš. Pēc pauzes bērns turpina tieši no tās vietas, kur apstājās.
Pēc 24 nodarbībām - par pirmo bloku, pēc 48 - noslēguma.
Tā gadās, un mēs par to vecākiem sakām tieši. Ja bērns ir apguvis visu, ko programma dod, mēs tā arī pateiksim: tālāk nākt nav vajadzības. Ja redzam, ka kādu prasmi var pacelt vēl augstāk, piedāvāsim šajā virzienā padziļināto līmeni uz dažiem mēnešiem. Lēmums vienmēr ir jūsu, un tas tiek pieņemts pēc bērna reālās situācijas, nevis pēc grafika.
Tad viņam vajag vairāk atkārtojumu, un mēs tos dodam. Mācību tempu, sarežģītības līmeni un uzdevumu akcentus pedagogs koriģē pēc bērna progresa novērojumiem, tāpēc vienā grupā bērni var strādāt ar dažādu apjomu un sarežģītību. Bērns nepaliek viens ar sarežģītu uzdevumu un nejūtas atpalicis.
Grupas pa 4–8 bērniem - lielums atkarīgs no līmeņa: jo sarežģītāka grupas programma, jo mazāk tajā bērnu. Ja grupa ir lielāka - pieslēdzas asistents.
Obligātu mājasdarbu nav. Visa prakse - nodarbībā. Ja bērns pats vēlas trenēties mājās, var iegādāties personīgo kubu, bet tā nav prasība.
Mēs strādājam ar bērniem 7–13 gadu vecumā. Pusaudžus 14–15 gadu vecumā arī uzņemam, ja viņiem tas ir vajadzīgs: lēmums tiek pieņemts pēc izmēģinājuma nodarbības rezultātiem.
Nokavēto nodarbību vienmēr var atstrādāt, neviena nepazūd. Abonementu var iesaldēt jebkurā brīdī, pietiek brīdināt mūs 24 stundas iepriekš. Pēc pauzes bērns turpina no tās vietas, kur apstājās.
Katru mēnesi mēs nosūtām video ar vingrinājumiem, kurus bērns dara tagad, un paskaidrojam, kāpēc tie ir vajadzīgi un pie kā strādājam. Ik pēc 12 nodarbībām - atklātā nodarbība, kurā bērns parāda prasmes dzīvē, plus atskaite par to, kas mainījies posma laikā.
Garantēt konkrētu atzīmi mēs nevaram un negarantēsim. Bet pēc mūsu pieredzes aptuveni 70–80% vecāku saka, ka atzīmes gājušas uz augšu. Tas ir likumsakarīgi: skolas sekmes turas uz atmiņas, koncentrēšanās, domāšanas ātruma un paškontroles, un tieši to mēs trenējam.
Programma ir paredzēta 48 nodarbībām. Mācības ir veidotas pa posmiem: bērns pakāpeniski apgūst jaunas prasmes, palielina uzdevumu sarežģītību un mācās iegūtās zināšanas lietot kompleksi. Programmas kopējais ilgums: 48 nodarbības, 1 reizi nedēļā, 12 mēneši. Lai gan ir izstrādāta 48 nodarbību programma, SmartWill ņem vērā katra bērna individuālās īpatnības. Mācību tempu, sarežģītības līmeni un nodarbību akcentus pedagogs var koriģēt, balstoties uz bērna progresa novērojumiem. Šāda pieeja ļauj saglabāt līdzsvaru starp programmas struktūru un personīgo attīstības trajektoriju.
Atklātās nodarbības nav bērna pārbaude un nav sacensība. To mērķis ir parādīt vecākiem attīstības dinamiku, demonstrēt izveidotās prasmes, palīdzēt bērnam ieraudzīt savu progresu un vairot pārliecību par savām iespējām.
Smartwill programmu mēs veidojām, balstoties uz publicētiem psihologu un neirozinātnieku pētījumiem, nevis uz pašu minējumiem. Zemāk ir darbi, uz kuriem atsaucamies šajā lapā, ar saitēm uz pirmavotiem: katru var atvērt un pārbaudīt.
Svarīgi: pētījumi apraksta vispārīgas mācīšanās, atmiņas un uzmanības darbības likumsakarības. Cik ātri izmaiņas parādīsies konkrētam bērnam, ir atkarīgs no viņa, tāpēc mēs nesolām termiņus, bet rādām progresu ikmēneša atskaitēs un atklātajās nodarbībās.
Jūs redzējāt, kā bērns strādā. Mēs redzējām, kas viņam padodas viegli un kas pagaidām ir grūti. Atlicis izvēlēties grupu un sākuma līmeni - tās ir piecas minūtes sarakstē.
Rakstīt WhatsApp
